T.S. MODERNIE LĪGUMI – LĪZINGA, FAKTORINGA, FRANŠĪZES LĪGUMS
Līdz šim Latvijā nebija tieši regulēti likumā. Tomēr līgumu brīvības ietvaros šādi līgumi varēja tikt brīvi slēgti arī pirms KCL D daļas spēkā stāšanās (kaut gan tieša normatīva regulējuma nebija).
Līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību (KCL 463.p.1.d).
*Līzings sevī ietver gan pirkuma, gan nomas elementus. Līzinga līgums ir starp līzinga devēju un līzinga ņēmēju. Lai gan trešā persona (pārdevējs) līzinga līgumā ir svarīga, tā nav līzinga līguma puse. Līzinga devējs atpērk no pārdevēja, tālāk nodod līzinga ņēmējam, kurš maksā pirkuma cenu + procentus.
Faktoringa līgums ir tāds līgums, ar kuru viens līdzējs (klients) uzņemas pienākumu nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam - komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības (KCL 468.p.).
*Pamatā prasījuma tiesību cesija. Piem., faktors ir banka, klientam ir prasījumi pret trešajām personām. Klients nodod prasījumus faktoram – bankai, kas nodarbojas ar faktoringu (būtībā masveida cesija pret atlīdzību).
*KCL 471.p. atspoguļots faktoringa iedalījums īstajā un neīstajā – klients atbild faktoram par nodotā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.
*Komersantam jābūt tikai faktoram, pārējie var nebūt komersanti
Franšīzes līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīzei), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību (KCL 474.p.).
…
