Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:996114
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpne, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Nosaukumu okeānam devis portugāļu jūrasbraucējs Fernāns Magelāns - pirmais eiropietis, kas šķērsoja okeānu. Okeāna nosaukums cēlies no tā, ka visu ceļu no Magelāna šauruma līdz Filipīnām Magelāna ceļojums pagāja mierīgos laikapstākļos.
Vispārēji dati
• Klusā okeāna platība - 179 700 000 km². Šajā platībā ietilptu visa planētas sauszeme un paliktu vieta vēl vienai Āfrikai. Šajā platībā pagaidām vēl iekļauts Dienvidu okeāns, kas kā atsevišķa ūdenstilpne izdalīta nesen.
• Ūdens tilpums - 723,7 miljoni km³.
• Garums ziemeļu - dienvidu virzienā - ap 15 500 kilometri, okeāns stiepjas no Bēringa jūras Arktikā līdz Antarktīdas piekrastei Rosa jūrā. Kopš nesen izdalīts Dienvidu okeāns, Klusais okeāns gan tik tālus dienvidus nesasniedz.
• Lielākais okeāna platums rietumu - austrumu virzienā ir ap 5°Z platuma grādos, kur okeāns stiepjas 19 800 kilometrus no Indonēzijas līdz Kolumbijas un Peru krastiem. Par okeāna rietumu robežu parasti uzskata Malakas šaurumu.
• Dziļākais punkts - Marianas dziļvaga - atrodas 10 911 metrus zem jūras līmeņa. Šis ir dziļākais punkts visā Pasaules okeānā.
• Vidējais okeāna dziļums - 4 300 metri.
• Klusajā okeānā ir apmēram 25,000 salu - vairāk nekā visos pārējos okeānos kopā. Lielākā daļa salu atrodas Dienvidu puslodē.
• Tā kā Klusais okeāns atrodas abās pusēs 180° meridiānam, Klusā okeāna rietumu daļa atrodas Austrumu puslodē, bet austrumu daļa - Rietumu puslodē.
Ģeoloģija
Klusā okeāna platība pašlaik lēni samazinās plātņu tektonikas kustību rezultātā.
Lielākā daļa okeāna atrodas uz milzīgas okeāniskās Zemes garozas plātnes - Klusā okeāna plātnes. Okeāna austrumu daļā, pie Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastiem ir citas okeāniskās Zemes garozas plātnes, tai skaitā Kokosu plātne un Naskas plātne. Okeāna nomalēs, kur tas saskaras ar kontinentālo Zemes garozu, daudzviet ir okeāna dziļvagas un aiz tām izvietotās aktīvā vulkānisma zonas. Šādas vulkānisma zonas ir Dienvidamerikas piekrastē, Aleutu salās, Kuriļu salās, Japānā, Zālamana salās, Vanuatu, ziemeļos no Jaunzēlandes. Šo vulkānisko joslu sistēmu nereti dēvē par Klusā okeāna Uguns gredzenu - šeit norisinās eksplozīvs vulkānisms, daudz zemestrīču. Spēcīgās zemestrīces nereti rada milzu cunami viļņus, kas nopostījuši veselas pilsētas.
Klusajā okeānā ir arī vidusokeāniskā rifta zonas, kur veidojas jauna Zemes garoza ar šim procesam raksturīgajiem lēzenajiem vulkāniem, no kuriem izplūst bazalta lava. Šādi rifti atrodas zem ūdens, starp Klusā okeāna plātni un Naskas un Kokosa plātni.

Okeāna ūdens un straumes
Okeāna ūdens temperatūra mainās no sasaluša ūdens polārajos apvidos līdz 25 - 30 °C ekvatora tuvumā. Kopumā Klusais okeāns ir siltāks kā Atlantijas okeāns. Arī ūdens sāļums mainās atkarībā no platuma grādiem. Tuvāk ekvatoram ūdens ir mazāk sāļš kā vidējos platuma grādos, jo pie ekvatora ir vairāk nokrišņu. Tuvāk poliem arī sāļums samazinās jo aukstuma dēļ ūdens iztvaiko mazāk.
Straumju kustība ziemeļos no ekvatora pārsvarā notiek pulksteņa rādītāja kustības virzienā, savukārt dienvidos no ekvatora - pretējā virzienā.
Gar ekvatoru no Filipīnu dienvidu daļas līdz teritorijai rietumos no Panamas plūst siltā Ekvatoriālā pretstraume. Pagriezusies ziemeļu virzienā pie Meksikas krastiem tā pagriežas pretējā virzienā un kā siltā Ziemeļekvatoriālā straume plūst atpakaļ, pagriežoties uz ziemeļiem pie Mikronēzijas salām un sasniedz Japānas salas kā siltā Kurosio straume. Ap 40jiem platuma grādiem tā atkal virzās pretējā virzienā no Japānas uz ASV ziemeļrietumu štatiem kā Klusā okeāna Ziemeļu straume. ASV krastus straume sasniedz jau salīdzinoši atdzisusi un pagriežas uz dienvidiem, plūstot gar Kalifornijas krastu kā aukstā Kalifornijas straume. Klusā okeāna Ziemeļu straumes atzars plūst arī uz ziemeļiem, gar Kanādas rietumu krastu un Aļaskas krastu kā siltā Aļaskas straume. No ziemeļiem, no Beringa jūras gar Kamčatku plūst aukstā Ojasio straume (Kuriļu straume).
Dienvidu puslodē dienvidos no ekvatora no Peru piekrastes līdz Melanēzijai plūst Dienvidekvatoriālā straume kas ceļā iesilst, kļūstot no aukstās straumes par silto. Koraļļu jūrā pie Austrālijas un Jaungvinejas krastiem tā sadalās. Viens straumes atzars caur Arafuru jūru ieplūst Indijas okeānā, bet cits straumes atzars plūst gar Austrālijas austrumu krastu kā siltā Austrumaustrālijas straume. Tālāk dienvidos, ap 50° platuma grādos, Dienvidu okeāna teritorijā ap zemeslodi plūst aukstā Rietumvēju straume, kas plūst virzienā no Jaunzēlandes uz Dienvidameriku. Pie Dienvidamerikas krastiem spēcīgs šīs traumes atzars plūst uz ziemeļiem kā aukstā Humbolta straume (Peru straume).
Klimats
Par spīti nosaukumam, Klusajam okeānam raksturīgas spēcīgas vētras. Klusā okeānas salas bieži piemeklē ārkārtīgi spēcīgi tropiskie cikloni.
Salas

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,58 €
Materiālu komplekts Nr. 1174670
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Klusais okeāns”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/996114

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties