Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
7,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:386323
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Reimatisms ir sistēmiska slimība, kur morfoloģiskās izmaiņas galvenokārt skar sirdi un asinsvadus.

Etioloģija.
Akūts reimatisks drudzis (ARD) ir saistaudu sistēmas slimība, kas raksturojas ar nestrutojošu iekaisuma procesu sirdī, centrālās nervu sistēmas bazālajos ganglijos, locītavās un ādā – zemādā. Tā ir viena no nedaudzām reimatiskām slimībām, kurai ir atrasts cēlonis, t.i., slimība attīstās divas, trīs nedēļas pēc A grupas b hemolītiskā streptokoka izraisītas infekcijas vai pēc trim, četriem mēnešiem chorea minor gadījumos.
Ar ARD saslimst galvenokārt vecumā no sešiem līdz piecpadsmit gadiem vienādi bieži zēni un meitenes. Ņoti reti saslimst bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem. Pēc piecpadsmit gadu vecuma augsts risks saslimt ar streptokoku tonsilofaringītu ir militārā iesaukuma jauniešiem un personām, kuras strādā cilvēku pārpildītās un slikti vēdinātās telpās.
Uz 2003.gada janvāri pēc Reimatoloģiski slimo bērnu reģistra datiem Latvijā līdz 18 gadu vecumam ir 60 reimatisko drudzi pārslimojuši bērni, no kuriem 67.1% ir izveidojusies iegūta valvulāra sirdskaite. Neskatoties uz it kā nelielo pacientu skaitu, akūta reimatiska drudža incidence Latvijā saglabājas augsta – 1.5 gadījumi uz 100 000 bērnu –, taču Eiropas ekonomiski attīstītajās valstīs tas tiek aprakstīts kā reta slimība.
Tikai 2-3% gadījumu pēc pārslimota A streptokoka tonsilofaringīta vai skarlatīnas attīstās ARD, bet pēc streptokoku ādas infekcijām ARD neattīstās. Līdz ar to uzskata, ka, lai saslimtu ar ARD, ir jābūt organisma ģenētiskai predispozīcijai un tonsilofaringītu vai skarlatīnu izsaucošiem noteiktiem A grupas b hemolītiskā streptokoka tipiem, kā rezultātā organismā veidojas krusteniski-reaktīvās antivielas un izmainās šūnu imunitāte (1.attēls). Pēc literatūras datiem ARD ģenētiskā predispozīcija ir saistīta ar HLA II klases DRB, DQB un DQA allēlēm.
Ir aprakstītas ARD incidences atšķirības starp rasēm un etniskām iedzīvotāju grupām, bet ar ARD vienādi bieži saslimst gan valstīs ar zemu klimata vidējo temperatūru, gan tropiskā klimata zemēs. Valstīs ar izteiktu gadalaiku sezonalitāti augstākā ARD incidence ir agri pavasaros, kas seko pēc streptokoku faringītu pīķa vēlu rudenī un ziemā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties