Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:402514
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Īss katla konstrukcijas un parametru raksturojums    3
  Katla konstrukcija    3
  Kurtuve    4
  Degļu uzbūve    5
  Boileris un separācijas iekārta    5
  Tvaika pārkarsētājs    6
  Radiācijas tvaika pārkarsētājs    6
  Griestu tvaika pārkarsētājs    6
  Aizkara tvaika pārkarsētājs    6
  Konvektīvais tvaika pārkarsētājs    6
  Kondensēšanas iekārta    7
  Iešprices tvaika dzesētāji    7
  Ūdens ekonomaizeras    8
  Katla karkass    8
  Katla apmūrējums    9
  Cauruļvadi katla robežās    9
  Kurināmā patēriņa palielināšana    10
  Dūmsūkņu raksturojums un konstrukcija    10
  Gaisa ventilatoru raksturojums un konstrukcija    11
  RGS raksturojums un konstrukcija    12
  RGS blīvējumu apraksts    14
  Dūmsūkņu un ventilatoru ieslēgšana    14
  Dūmsūkņu un ventilatoru apkalpošana    15
  EK regulatoru darbība    16
  Katla apture    17
  Katla avārijas apture    19
  Katļa aizsardzība un bloķēšana    20
  Drošības tehnika    21
Darba fragmentsAizvērt

Ievāds

Kātlu iekārta uzdevums ir ražot tvaiku vai sildīt ūdeni. Atbilstoši tam izšķir tvaika katlus un ūdens sildīšanas katlus.
Par tvaika katliem nosauca pirmās samērā vienkāršās iekārtas, kuras izmantoja tvaika ražošanai. Ar laiku katlu konstrukcija kļuva komplicētāka, tiem pierīkoja dažādas palīgiekārtas un mehānismus. Šādu iekārtu komplektu kopā ar tvaika, ūdens un gaisa vadiem sauc par katla agregātu.
Ja tvaiku ražo ar atomreaktoros iegūto siltumu, tad šādas iekārtas sauc par tvaika ģeneratoriem.
Atkarībā no uzdevuma katlus iedala 1) enerģetiskos katlos-ražo tvaiku galvenokārt turbīnu piedziņai; 2) rūpniecības uzņēmumu katlos-ražo tvaiku tehnoloģiskajām vajadzībām un ēku apkurei; 3) apkures katlos, kurus izmanto tikai apkurei un karstā ūdensapgādei.
Ūdens sildīšanas katli tvaiku neražo, bet tikai uzkarsē ūdeni apkures vajadzībām un karstā ūdens apgādei. Ūdens karsēšanai nepieciešamo siltumu iegūst, sadedzīnot kurināmo. Par siltunesēju lito kurināmā sadegšanas produktus – dūmgāzes. Pēdējā laikā par siltuma enerģijas avotu tvaika ražosanai izmanto arī atomenerģiju.
Katla agregāta raksturīgie rādītāji. Katla darbu raksturo šādi rādītāji:
1. Katla ražīgums jeb jauda D (kg/s vai t/h) rāda, cik katls ražo tvaika. Tas atkarīgs no katla lieluma un tipa.
2. Kurināmā veids var būt ciets, šķidrs, gāzveida.
3. Kurināmā patēriņš B (kg/h) atkarīgs no katla jaudas, kurināmā kvalitātes un katla lietderības koeficenta. Kurināmā patēriņš ir viens no galvenajiem lielumiem, kas nosaka ražotā tvaika pašizmaksu.
Ražotā tvaika parametri: tvaika spiediens katlā – p, spiediens aiz tvaika pārkarsētāja - pn un pārkarsētā tvaika temperatūra tp. Tvaika parametri arvien piaug, jo, kā zināms no termodinamikas, tas ir ekonomiski izdevīgi-ietaupās kurinamais.
Katla lietderības koeficents ŋk (%) raksturo katla ekonomiskumu. Tas ir lietderīgi izmantotā siltuma attiecība pret visu patērēto siltumu: ŋk=Q1/Q2.
Gaisa patēriņa koeficents α rāda faktiski pievādītā gaisa daudzuma attiecību pret teorētiski nepieciešamo. Jo lielāks α, jo lielāki ir zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm.
Barošanas ūdens temperatūras tu vērtība pieaug līdz ar tvaika parametru palielināšanas. Tās ietekme uz katla darbu ir atkarīga no ūdens sildīšanas veida.
Kurtuves. Par kurtuvi sauc to katla agregāta daļu, kurā notiek kurināmā sadedzināšana, jeb kurināmā ķimiskās enerģijas parvēršana siltumā. Kurināmo var sadedzīnāt slāni vai plīvojoša stāvoklī. No šī viedokļa izšķir ārdu kurtuves un kamerkurtuves. Ārdu kurtuves sadedzina cieto kurināmo, bet kamerkurtuvēs – cietā kurināmā putekļus, šķidro kurināmo, vai arī dūmgāzi.
Kurināmā sadegšanai neiesiešams samērā daudz gaisa, tāpēc praksē kurtuves klasificē arī pēc aerodinamiskajām pazīmēm:
1) ārdu kurtuves, kurās kurināmo var sadedzīnāt blīvā filtrējoša slānī un „vedoša” slāni;
2) liesmas lāpas klurtuves;
3) virpuļlurtuves vai ciklonkurtuves.
Siltuma zudumi kurtuvēs. Siltuma zudumus kurtuvē rada kurināmā ķīmiski nepilnīgā sadegšana (q3) un mehāniski nepilnīgā sadegšana (q4). Bez tam daļu no apkārtējai videi atdotā siltuma (q5) attiecina arī uz urtuvi. Ķīmiski nepilnīgās sadegšanas zudumi rodas tad, ja daļa kurināmā degošo elementu nespēj līdz galam oksidēties vai arī augsto temperatūru ietekmē sadegšanas galaprodukti daļēji disociējas startproduktos. Šo zudumu lielums ir atkarīgs no gaisa patēriņa koeficenta, kurtuves temperatūras un gaisa peivadīšanas apstākļiem. Daži kurināmie, piemēram, garliesmu ogles, degakmens, mazuts, degot var izdalīt oglekli sodrēju veidā. Tie ir mehāniski nepilnīgās sadegšanas zudumi (q4).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties