Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:145645
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Darba laikā autoram radās vairāki secinājumi un atziņas:
Baltijas Antanti īsti nesanāca izveidot kā veiksmīgu ilgtermiņa sadarbību jo, kaimiņvalstis nepakļāvīgi un negribīgi uz to skatījās. Tām savā starpā bija strīdi un radās iespaids, ka neieguldīja pietiekami daudz darba kompromisu un alternatīvu analizēšanai. Baltijas Antantes nesaskaņas iznīcināja iespēju rast citām valstīm respektu Baltijas valstu neatkarības un neitralitātes jautājumā. Baltijas valstīm kopā izdevās panākt Latvijas pārstāvja ievēlēšanu Tautu Savienībā- tā bija zīme, ka Baltijas Antante tiek uztverta nopietnāk nekā katra no Baltijas valstīm atsevišķi.
Ja valsts vēlējās iesaistīties miera centienos, tad vajadzēja pārdomāt neitralitātes stratēģiju. Latvija pasludināja kursu no relatīvās uz absolūto neitralitāti. Apskatītajā laika periodā nevarēja pasludināt absolūtu neitralitāti un cerēt, ka pārējās valstis rīkosies tā pat. Absolūtā neitralitāte bija pārspīlēti propagandēta starptautiskajās attiecībās no Latvijas puses. Jāpiekrīt E. Andersonam „ar savu absolūto neitralitāti tās sevi pilnīgi izolēja tālākajos notikumos un ar tām vairs neviens nerēķinājās”
“Ja neitralitāte nozīmē neiejaukšanos lielvalstu politikā un nepiesliešanos lielvalstīm, tad tāds izskaidrojums mums ir pieņemams, bet, ja ar neitralitāti gribam apzīmēt vajadzību bezdarbība noskatīties starptautiskos notikumos un atturēties no soļiem, kas var stiprināt mūsu politisko stāvokli un veicināt mieru, tad ar tādiem neitralitātes sludinātājiem mums nav pa ceļam.” Šo apgalvojumu autors uzskata par pretrunīgu. „Atturēties no soļiem, kas var stiprināt mūsu politisko stāvokli un veicināt mieru” ir nepieņemams, bet „neiejaukšanos lielvalstu politikā un nepiesliešanos lielvalstīm, tad tāds izskaidrojums mums ir pieņemams”. Lai gan šie apgalvojumi cits citu papildina.
Tautu Savienība bija garants, bet tajā pašā laikā valstis, arī Latvija, baidījās izteikt nosodījumu agresoram. To varētu saprast, jo tajā laikā lielvalstīm bija citas intereses – diez vai miera uzturēšana, neskatoties uz to, ka tā tika skandināts.
Latvija akli paļāvās uz neuzbrukšanas līgumiem ar PSRS un Vāciju.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kārļa Ulmaņa režīma ārpolitika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/145645

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties