16. gs. sākumā visumā noslēdzās Francijas politiskā apvienošanās. Francijas iedzīvotāju skaits sasniedza 16 miljonus cilvēku un bija lielākais Eiropā. Francijā zemniekus no zemes nenodzina, kā tas notika Anglijā, tāpēc Francijā attīstījās lielā mērā manufaktūras. Attīstoties preču-naudas attiecībām Francijas feodāļi samērā ātri pārgāja uz naudas renti, kura deva zemniekiem vēl lielāku patstāvību. Pāreja uz feodālo naudas renti, kā arī augļošanas attīstība pakāpeniski sekmēja lielāka apjoma kapitālu uzkrāšanu atsevišķu personu – tirgotāju, augļotāju, rūpnieku rokās. Lielu kapitālu izveidošanās ir viens no kapitālistiskā ražošanas attīstības priekšnoteikumiem, bet Francijas buržuāzija mazāk ieguldīja savus kapitālus ražošanā, nekā Anglija. 16.gs. francijā izveidojās vienots tirgus un 16.gs beigās Francijā bija vismodernākā finansu sistēma Eiropā. 17. gs. Francijā sāka pastiprināti attīstīties manufaktūras, piekam to attīstību stimulēja valsts, realizējot merkantilisma politiku. francija centās panākt rūpniecības paplašināšanu, lai palielinātu preču eksportu un sašaurinātu importu, kā rezultātā pieauga manufaktūru skaits. 18. gs. Francijas rūpnieciskajā ražošanā sāka straujāk attīstīties kapitālistiskās ekonomiskās attiecības. Kapitalistiskās ražošanas attiecību rezultātā 18. gs. vidū Francijā radās apstākļi, kas sagatavoja ceļu buržuāziskajai revolūcijai un 1789. gadā sākās Francijas buržuāziskā revolūcija. Napaleons sāka realizēt vairākus ekonomiskus pasākumus, piemēram, nodibināja Francijas valsts banku un izveidoja manufaktūru un tirdzniecības ministriju. Pēc Napaleona krišanas 1815. gadā notika karaļa varas restaurācija politikā, kura tomēr nespēja atjaunot iepriekšējās feodālās attiecības tautas saimniecībā.
Francijā sākās uzplaukums. Dibinājās jaunas fabrikas un sākās arī dzelzceļu būve, kas jūtami pastiprināja rūpniecisko apvērsumu, t.i., pāreju no roku darba manufaktūrās uz mašinizēto ražošanu. Vienlaikus attīstījās, arī tirdzniecība un pieauga banku loma saimnieciskajā dzīvē.8
…
