Kādu profesiju jāizvēlas, lai būtu konkurētspējīgs nākotnes darba tirgū?

Kādu profesiju jāizvēlas, lai būtu konkurētspējīgām nākotnes darba tirgū? Katrs cilvēks savā dzīvē saskaras ar profesijas izvēles problēmu. Mūsdienās šī problēma ir vēl aktuālāka, jo ekonomika virzās uz digitalizāciju un darbaspēka automatizāciju, tāpēc daļa darbavietu tiek aizstāta ar robotizētām sistēmām. Protams mainās arī tirgus struktūra, un tāpēc pakalpojumu sektors ekonomiski attīstītajās valstīs pēc darbinieku skaita veido lielāko daļu no ekonomikas, un šis skaits pieaug (jo ražošana tiek pārcelta uz valstīm ar lēto darbaspēku, lai iegūtu lielāku peļņu , un jo attīstītajās valstīs parasti ar ražošanu saistītas profesijas ir vairāk automatizētas), arī Latvija ir tāda pati tendence – lielākā daļa nodarbināto ir iesaistītas pakalpojumu sektorā (skat. 1. attēlu), tajā pašā laikā jaunieši pēc augstskolas, koledžas vai skolas beigšanas nereti nevar atrast darbu, piemēram, Latvijā 2021. gadā novembrī 17,7% no kopskaita jaunatnes darbaspēka (15-24 gadi) nevarēja atrast darbu . 1. attēls Nodarbinātības sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm no 2009. līdz 2019. gadam Pakalpojumu sektorā parasti iekļauj kultūru, izglītību, veselības aprūpi un patērētāju pakalpojumus. 21. gadsimtā cilvēka intelektuālais darbs iegūst īpašu attīstību un vērtību. Intelektuālā darba dalīšana rada milzīgu skaitu nepieciešamu specialistu, kuriem ir nepieciešama augsta zinātniskā sagatavotība. Šīs tendences ir tieši saistītas ar pakalpojumu un pārvaldības nozari, kas izraisa tās straujāku izaugsmi salīdzinājumā ar senākām cilvēku darbības jomām. Pakalpojumu sektors nepārtraukti paplašinās un ieņem arvien lielāku vietu attīstīto valstu NKP . Tieši tāda tendence ir arī Latvijā . Tāpēc šobrīd pakalpojumu sektors tiek uzskatīts par perspektīvāku. 2. attēls Bezdarba līmenis atkarība no izglītības līmeņa Viens no svarīgākajiem izglītības kritērijiem mūsdienu pasaulē ir spēja atrast darbu pēc studiju beigšanas, kā jau iepriekš minēts, liela daļa jaunatnes darbaspēka pēc studiju beigšanas nevar atrast darbu. Kā redzams, pamatojoties uz šo statistiku (skat. 2. attēlu), vismazākais bezdarbnieku skaits Latvijā ir cilvēkiem ar augstāko izglītību. 3. attēls Darbaspēka pieprasījums pēc izglītības līmeņa Pamatojoties uz šiem datiem (skat. 3. attēlu), ir redzams, ka saskaņā ar Ekonomikās ministrijas prognozēm, arī turpmāk turpināsies tagadējās tendences – pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka ar augstāko izglītību, vienlaikus pieprasījums pēc darbaspēka tikai ar pamatizglītību un/vai vispārējo vidējo izglītību turpina samazināties. Tāpēc, balstoties uz minēto statistiku, ir vēlams iegūt augstāko izglītību (ja ir iespēja to iegūt), jo pieprasījums pēc cilvēkiem ar šādu izglītības līmeni ir lielāks un līdz ar to būs vieglāk atrast darbu, un tāpēc pastāv mazāka iespēja kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iegūšanas. Tāpēc turpmāk aplūkosim tieši augstākās izglītības tematiskās grupas. Aplūkojot sekojošo grafiku (skat. 4. attēlu), redzams, ka šobrīd pastāv lielas darbaspēka disproporcijas augstākās izglītības tematiskajās grupās. Redzams, ka “humanitārajā” tematiskajā grupā (sociālas zinātnes, komerczinības un tiesības, humanitāras zinātnes) darba tirgū pieprasījums ir mazāks par piedāvājumu, un saskaņā ar prognozēm starpība starp piedāvājumu un pieprasījumu tikai pieaugs ar laiku (skat. 4. attēlu). Tas ir tāpēc, jo tirgum šajā jomā nevajag tik daudz darbaspēku, no tā izriet, ka starp cilvēkiem, kas piesakās vienam konkrētam darbam, būs lielāka konkurence par vienu darbavietu, un no tā izriet, ka uzņēmēji vai valsts institūcijas var samazināt atalgojumu par šo darbu, un darbinieki būs spiesti strādāt par tādu algu, jo viņus var salīdzinoši viegli nomainīt uz citiem darbiniekiem (jo ir liels piedāvājums), un viņiem pēc tam būs salīdzinoši grūti atrast jaunu darbu (jo ir salīdzinoši mazs pieprasījums). Pieprasījums pēc darbaspēka ar izglītību “humanitārajā” tematiskajā grupā (pēc prognozēm) pieaugs lēnāk nekā pieprasījums pēc darbaspēka ar izglītību “tehniskajā” tematiskajā grupā (dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) (skat. 4. attēlu). 2020. gadā “tehniskajā” tematiskajā grupā pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. 4. attēls Darbaspēka disproporcijas augstākās izglītības tematiskajās grupās Un tajā pašā laikā, pēc ministrijas prognozēm, pieprasījums pēc cilvēkiem ar augstāko izglītību “tehniskajā” tematiskajā grupā joprojām augs tikpat liela tempa, un piedāvājums joprojām nebūs līdzsvara ar pieprasījumu (pieprasījums būs lielāks nekā piedāvājums). Tas liecina, ka starp darba devējiem būs lielāka konkurence par vienu darbinieku, un tas nozīmē, ka darbinieka potenciāla alga būs augstāka (jo speciālistu būs grūtāk nomainīt (darba tirgus maza piedāvājuma trūkuma dēļ)) un lai darbinieki nepametu uzņēmumu, lai iesaistīties labāk apmaksātajā darbā, tad darba devējiem vidēji būs jāmaksā vairāk nekā tad, ja tādu speciālistu piedāvājums darba tirgū būtu pietiekams). No tā varām secināt, ka izdevīgāk ir iegūt izglītību “tehniskā” tematiskajā grupā. Protams, tas nenozīmē, ka nedrīkst iegūt izglītību “humanitāra” tematiskajā grupā, ir jāņem vēra savu interesi par priekšmetiem, savu zināšanas līmeņi un tamlīdzīgi, bet tomēr vieglāk pēc studijām būs atrast salīdzinoši labāk atalgotu darbu “tehniskajā”, nevis “humanitārajā” virzienā. 5. attēls Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā Tagad salīdzināsim darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību dažādās augstākās izglītības tematiskās grupas (skat. 5. attēlu). Kā redzams, tāda pati tendence izsekojama arī šeit – “dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” tematiskajā grupa – pieprasījums 2020.gadā ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tāda pati situācija vērojama “inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā”, kā arī “lauksaimniecībā”. Tajā paša laikā –“pakalpojumi”, “izglītība”, “humanitāras zinātnes un māksla”, “sociālās zinātnes”, “komerczinības un tiesības” augstākās izglītības tematiskajās grupas – piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. 6. attēls Izglītības pieprasījums un piedāvājums pa izglītības jomām 2027 (pēc darbaspēka pietiekamības līmeņa) Apskatīsim prognozes uz 2027. gadu – proti, darbaspēka pietiekamības līmeni, kā redzam 2027. gadā, iztrūkumi tiek prognozēti tām pašām grupām, kas arī ir 2020. gadā. Balstoties uz šo avotu (skat. 6. attēlu), mēs redzam, ka 2027. gadā “Dabas zinātnes matemātika un informācijas tehnoloģijās” izglītības joma būs 25% darbaspēka iztrūkums un “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecības trūkums” izglītības joma būs 21%. No iepriekš minētā var secināt, ka nākotnē būs nepieciešami tehnisko zinātņu speciālisti, pēc tiem būs liels pieprasījums, turklāt piedāvājums joprojām būs neliels, tas ļaus šo jomu speciālistiem saņemt salīdzinoši augstas algas. Runājot par mani, mani interesē tehniskās zinātnes, tāpēc es vēlētos savu dzīvi saistīt ar šo jomu vai vismaz iegūt tehnisko izglītību. Tāpat, pamatojoties uz iepriekš minētajām prognozēm, varam secināt, ka šis virziens Latvijā ir diezgan perspektīvs, tāpēc gatavojos iegūt pirmo augstāko izglītību šajā jomā. Izglītību šajā jomā Latvijā var iegūt gan Latvijas Universitātē , gan Rīgas Tehniskajā Universitātē . Lai tur studētu, ir jānokārto Valsts centralizētie eksāmeni, un, ja tie būs nokārtoti pietiekami labi, tad ir iespēja mācīties par valsts budžetu līdzekļiem, vai arī iestāties studijām par maksu. Pēc studijām iespējams iestāties maģistrantūrā, pēc kuras paveras iespēja strādāt izglītības jomā (piemēram, par lekciju pasniedzēju), vai sākt strādāt par skolotājiem, par datu analītiķiem, valsts kasē vai Latvijas bankā, turklāt, pēc prognozēm, tieši šajā izglītības segmentā nākotnē būs liels speciālistu deficīts (skat. 7. attēlu). Ražošanas digitalizācijas dēļ pieaugs pieprasījums pēc matemātiķu un programmētāju speciālistiem, un pati matemātiskā izglītība ļauj ātrāk pārkvalificēties tehniskajām specialitātēm un tādējādi pielāgoties mainīgajam darba tirgum. 7. attēls Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pa nozarēm 2027 (akadēmiskā izglītība un 2. līmeņa izglītība) Runājot par esošām profesijas, tad iespējamā perspektīva ir pasniedzējs augstskolā, mūsu skolā es iesaistījos teātra studija, tas attīstīja manas aktiermeistarības, kā arī man patīk sniegt papildus bezmaksas matemātikas nodarbības klasesbiedriem, tāpēc domāju ka man varētu patikt tāda profesija. Es apmeklēju arī fizikas un matemātikas olimpiādes, kā arī Mazās Matemātikas Universitātes nodarbības – tas ne tikai paplašina redzesloku, bet arī, ja ir izpildīti konkrēti uzdevumi, tad ir iespējams iegūt MMU sertifikātu, kas dod priekšrocības stājoties bakalaurāta “Matemātikas” virzienā Latvijas Universitātē . Bet pēc būtības es domāju, ka nav jēgas norādīt konkrētu profesiju, jo tirgus šajā jomā šobrīd aktīvi mainās un nākotnē var būt tādas profesijas, par kurām mēs tagad nedzirdam, bet ir skaidrs, ka augstāka izglītība tehniskā virzienā var palīdzēt. 8. attēls Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pa nozarēm 2027 (doktora grāds) Iespējamā tālākā karjeras izaugsme ir doktora grāda iegūšana (skat. 8. attēlu), taču tā jau ir diezgan tāla nākotne un šāda plānošana var būt bezjēdzīga, tāpēc to tālāk neaprakstīšu. Noslēgumā, pamatojoties uz Latvijas Ekonomikas ministrijas prognozēm, redzam, ka turpināsies līdzšinējās tendences – proti, straujais darbaspēka pieprasījuma pieaugums tehniskajās tematiskajās grupas, un tajā pašā laikā piedāvājums ātri nesekos pieprasījumam, un šajās jomās ir darbaspēka trūkums, kas liks uzņēmējiem konkurēt par šo darbaspēku un piedāvāt viņiem salīdzinoši labākus darba apstākļus. Balstoties uz šiem datiem, kā arī uz manu aizraušanos ar matemātiku un fiziku, varam secināt, ka man būtu vēlams iegūt pirmo izglītību tehniskajā virzienā, šādu izglītību Latvijā var iegūt Latvijas Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē. Piemēram, pasniedzēja profesija augstskolā jebkurā no tehniskajām jomām (piemēram, matemātika) ir perspektīva, tāpēc es arī izlēmu šo jomu.