Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:438637
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Jūgendstils Latvijā

Stils, kas 19.gs beigās un 20.gs sākumā aptvēra gan arhitektūru, gan citas mākslas nozares, Rīgā dominēja neilgu laiku, bet atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras paraugus. Tas sakrita ar periodu, kad Rīgā strauji attīstījās daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība.
Jūgendstils arhitektūrā ienācis no lietišķās un grafiskās mākslas, tas deformē visus konvencionālās arhitektūras elementus. Pat logs nedrīkst būt tāds kā parasti, jo tas ir reprezantācijas spogulis galvenajā fasādē. Plastiskās fasādes atspoguļo amatnieku, mūrnieku un apmetēju virtuozititāti. Fasāde izvirzīta ar balkoniem, veselām sienu plāksnēm, fasādes noklātas ar kolonnām un dzegām, kuras sedz abstrakti augu vijumi, vijīgas vai aplauztas līnijas. Namu rotā figurālas skulptūras - stilizētās drapērijās ietvertas, kliedzienā pārsteigtas sejas, puskaili, muskuļaini atlanti vai kailas kariatīdes, kas uz saviem kamiešiem tur balstus un kolonnas, lauvas vai sfinksas, kas dažkārt izkāpuši no ēkas fasādes un nogūlušies pie ieejas durvīm, kā arī neskaitāmi citādi lielāki vai mazāki pārsteigumi. Pāva uzplaukusī aste, brīnumputns Fēnikss. Izcila amatnieka prasme vērojama daudzajos kalumos - vārtos, balkonu un kāpņu margās, vējrādītājos, logu un durvju režģos.
Būtiska nianse ir tā, ka tiek ieviesti un izmantoti jauni būvmateriāli. Vienlaicīgi tiek izmantoti gan metāls, gan stikls, gan dzelzsbetons. Rīgā vispirms parādās jūgendstila dekoratīvās izpausmes. Veidojot fasādes, tika iekļauti samāksloti balkonu metāla režģi, izmantoja bagātīgas logaiļu apdares, ēku apšuvumiem izmantoja krāsaino stiklu un glazēto keramiku.
Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu. Jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija, ar tieksmi visus utilitāros būves elementus rādīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstils bieži vien tiek uzskatīts par pirmo patiesi „moderno” stilu, kaut arī to spēcīgi ir ietekmējuši dažādi vēsturiskie priekšteči. Jūgendstils savu uzplaukumu sasniedza 1900. gadā, bet savu nosaukumu Art Nouveau tas ir guvis no 1895. gadā Parīzē atvērtās galerijas.
Jūgendstilam raksturīgās iezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti. Jūgendstila specifiska iezīme ir atteikšanās no taisnām līnijām un leņķiem par labu daudz dabiskākām, ritmiskā kustībā izliektām un viļņveidīgām līnijām. Tās tika izmatotas gan dabas formu reālistiskas attēlošanas gadījumos, gan arī abstraktos tēlos, kas atklāja organisko enerģiju, bet visos gadījumos uzsvars tika likts uz zīmējuma dekoratīvismu, tā plakano raksturu. Celtņu grupējumos, logu un durvju ailu izkārtojumā jūgendstila arhitekti deva priekšroku asimetrijai [simetrijas trūkums]. Bieži bija vērojama tendence atsegt celtnes konstruktīvos elementus, bet ne pilnīgi. Līnija ir jūgendstila ornamenta raksturīgākais elements, kas bieži izpaudās florālajā ornamentā - ūdensaugu motīvos, stilizētos purva stādos, liliju, īrisu, tulpju, orhideju ziedu un kātu izliektajās kontūrās. Faunas ietekmētajās kompozīcijās līnija izpaudās gulbju, pāvu, panteru, čūsku un citu būtņu vijīgajos siluetos; bieži tā bija vērojama arī sieviešu tēlu vējā plīvojošo matu atainojumā. Augi un sievietes bija dabas, jaunības, augšanas un kustības metafora. Mākslinieki izmantoja arī viļņveida un S veida līniju radītos ritmus tāpat kā spirāļu un parabolu izteiksmību, retāk – taisno līniju iespējas.
Šo stilu raksturo bagātīgi pielietotas, no augu valsts aizgūtas plūstošas, izstieptas formas, iluzioniski logi un stāvi. Izplatītākie motīvi ir sieviešu figūras ar plīvojošiem matiem un apģērbu, liektas līnijas, stilizētu ziedu, putnu un kukaiņu motīvi. No materiāliem tiek izmantoti eksotisko cieto koku šķirņu materiāli, varavīksnes stikls, sudrabs un pusdārgakmeņi. Jūgendstils prot lietišķo padarīt skaistu – „Forma seko funkcijai”. Jūgendstils ievadīja mūsdienu stilu sistēmu, kuras pamatā ir celtas funkcionāli labas ēkas.
40% no Rīgas centra apbūves veido jūgendstila celtnes. Otrajā lielākajā jūgendstila metropolē Vīnē to ir tikai 15%.
Rīgā jūgendstila ietvaros vispirms attīstījās eklektiskais jūgendstils. Raksturīgākās eklektiskā jūgendstila celtnes Rīgā ir K. Pekšēna īres nams, H. Šēla īres nams, K. Flesko īres nams.
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgas bijušajās priekšpilsētās ir V. Neimaņa 1900. gadā projektētais īres nams, kas ir tipisks romantiskā jūgendstila paraugs. Ēkas fasādē izmantotas Berlīnes arhitektu romantiski stilizētās skices.
Romantizēto jūgendstilu nomainīja stateniskas jeb vertikālas līnijas un akcenti. Sākas īss, bet spilgts vertikālā jūgendstila laiks. Ēku stateniskumu izcēla nedaudz uz āru izvirzīti rizalti visas fasādes garumā, tomēr viens no būtiskākajiem funkcionālas dabas jauninājumiem bija plašās biroja telpas virs veikaliem nama otrajā stāvā. Piem., J. Niedres tirdzniecības un īres dzīvokļu nams un īres nams Brīvības ielā 170/172.
Tomēr par Rīgas jūgendstila pērli tiek uzskatīta Alberta iela. Katrs tās nams ir atšķirīgs un neatkārtojams būvniecības sasniegums. Nekur citur Rīgā nav vērojams tik izteiksmīgs un koncentrēts arhitektu fantāzijas lidojums.
Kā spilgtākie Jūgendstila pārstāvji , ir jāmin Luiss Komforts Tiffanijs, Pjērs Bonnārs, Obri Bērdslijs, Henrijs van de Velde, Pols Gogēns, Emils Galē, Eižens Valēns, Gustavs Klimts, Edvards Munks, Alfons Muha, Čarlzs Renijs Makintošs, Anrī de Tulūzs-Lotreks, Antonio Gaudi u.c

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Jūgendstils Latvijā un Eiropā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/438637

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties