Johans Volfgangs Gēte

Dzimis Frankfurtē, turīgā ģimenē, kurai ir arī nodrošināts stāvoklis sabiedrībā. Iegūst labu izglītību ar mūziku. Mājās ir laba bibliotēka. Pēc dabas straujš un nesavaldīgs, bet tai pat laikā arī disciplinēts. Jau jaunībā prata 7 valodas, rakstīja šajās valodās. 15 gadu vecumā viņš iemīlas krogu apkalpotājā Grietiņā, bet Grietiņa viņa jūtas uzskata par amizantām (pasmejās). Pirmie dzejoļi rakstīti 8 gadu vecumā, bet jau 15 gadu vecumā viņš dāvina tēvam 100 lapaspuses biezu dzejoļu grāmatiņu. Pirmās studijas ir Leipcīgā, kur Gēte studē jurisprodenci, tieslietas. Pēc tam studē Strastburgā, un tur iepazīstas ar zinātnieku, folkloras krājēju Herderu. Sāk interesēties pats par folkloru, apceļo Vāciju. Iepazīstas ar mācītāja meitu Frederiku Brioni, kurai velta vairākus savus jaunības dienu dzejoļus: „Arvien celties un iet, kad esi laimīgs, lai otru cilvēku nepadarītu nelaimīgu.”. Pēc studijām atgriežas Frankfurtē, aizraujas ar Vācijas vēstures pētīšanu, iepazīstas ar kolekcionāru, zoologu Merku, kurš ir prototips Mefistofelim. Paklausījis tēvam aizbrauc praktizēties uz Vedavu, atkal metas dzīves viesulī, iepazīstas ar muižkunga meitu Loti Bufu, kas kļūst par prototipu darbam „Jaunā Vertera ciešanas” – romāns vēstuļu formā, kur centrā ir mīlestības tēma, top fragmenti Faustam, ar kājām apceļo Šveici, vietas, kur kur dzīvojis viņa tēvs. Apmetas uz dzīvi Veinmārā, kur nodzīvo 30 gadus.…