Jānis Jaunsudrabiņš. Biogrāfija

JAUNSUDRABIŅŠ Jānis (1877.25.VIII Neretas pag. Krodziņos – 1962.28.VIII Kērbekā, Vācijā, turpat apbedīts) – rakstnieks.
Dzimis kalpu ģimenē. Pēc tēva nāves 1880 Jaunsudrabiņa māte ar vecākiem un brāli pārcēlās par kalpiem uz Riekstiņu mājām, kur dzīvoja līdz 1886 un ko Jaunsudrabiņš vēlāk iemūžināja “Baltajā grāmatā”, nosaukdams tās par mūsmājām. Sekoja vēlāk “Zaļajā grāmatā” aprakstītās Jaunsudrabiņa ganu gaitas citās Neretas apkārtnes sētās. Mācījās vietējā pagastskolā (1886 – 92), tad Panemunes kr. skolā (1892 – 93). 1893 – 95 papildinājis vācu un krievu valodas zināšanas pie Neretas pagastskolas skolotāja, lai varētu iestāties Vecsātu zemkopības skolā, kur mācījās 1895 – 97.
Pirmā publikācija – dzejolis “Ziemas nakts” Jelgavas laikrakstā “Latviešu avīzes” 1896.4.XII. 1897 – 99 strādāja par muižas pārvaldnieku Kurzemē – Laukmuižā un smukās, rakstījis dzejoļus, sācis interesēties par tēlotāju mākslu. 1899 pameta labi atalgoto pārvaldnieka vietu un iestājās V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā. Rīgā, kur, pelnīdamies ar fotogrāfēšanu, gleznu kopēšanu u.c. gadījuma darbiem, mācījās līdz 1905, kad uz 3 mēnešiem aizbrauca uz Minheni papildināties glezniecībā. Pārbraucis Rīgā, dzīvoklī sarīkoja pirmo gleznu izstādi. 1906 Jaunsudrabiņš bija žurnāla “Pret Sauli” glezniecības nodaļas vadītājs, pēc tam redaktors.
1906 notika Jaunsudrabiņa lugas “Traģēdija” pirmizrāde b-bas “Uļeja” zālē. 1907 lielu kritikas un lasītāju atsaucību guva jaunatnes mīlestības stāsta “Vēja ziedi” publikācija laikrakstā “Latvija” (13.X – 2.XII). Līdz ar to sākās intensīva Jaunsudrabiņa daiļrade literatūrā un glezniecībā, vienlaikus pelnoties ar tulkošanu kā maizes darbu.…