Jānis Ezeriņš "Mērkaķis"

Sieviete pat nebija runājusi ar šo vīrieti, par viņu sprieda tikai pēc viņa gaitas, maskas. Viņa bija ieņēmusi prātā to, ka viņa šo vīrieti grib, ka nekam citam pat nepievērsa uzmanību. Beigās sekoja negaidīts notikums. Izrādījās, ka tas nebija vīrietis mērkaķa tērpā, tas bija īsts un neviltots mērkaķis. Šeit atklājas noveles anekdotiskais elements, jo iepriekš neviens vīrietis baronesi nespēja apmierināt, viņa katrā savā mīļotajā saskatīja nepilnības, līdz savu vīrieša ideālu atrada dzīvniekā - mērkaķī. Kad sieviete mērkaķi mēģināja skūpstīt, tas sakoda viņas lūpas un seju, un "otrā dienā viņa nāca pie īsas samaņas, kurā varēja nojaust pilnīgu ārprātu, bet pret vakaru nomira". [6]

Pēc noveles izlasīšanas guvu atziņu, ka mēs bieži iemīlamies maskā. Iepazīstot cilvēku arvien tuvāk, ir iespēja, ka zem šīs maskas kaut kas nepatiks, jo ar maskām cilvēki jūtas ērtāk. Ja tās sāk novilkt, cilvēks iziet no savas komforta zonas. Vēl sapratu to, ka cilvēki sevi parasti vēlas likt augstāk nekā citus, taču galu galā mēs itin nemaz neatpaliekam no dzīvniekiem. Ne velti sieviete iemīlējās šajā mērkaķī.
…