Jāņa Ezeriņa noveles

„Mērkaķis”
„Ir taču tik patīkami – nepazīt pazīstamo un sevišķi tiem, kuriem likās, ka nav uz zemes vairs nekā sveša. Tas padziļina seklo pasauli kā spoguļi šauras telpas.”
„Tas vīrietis! Ne tāds kā jūs visi! Kāds temperaments! Kāda vaļība pat noslēgtībā! Es vēl tagad nezinu, kas viņš ir... Viņš spiež mani tik drudžaini un karsti... man liekas, tādam es vēl neesmu piederējusi.”

„Pundurītis”
„Es kāpju vēl augstāk, kamēr nonāku vecā klasē. Tur durvīs es apstājos; bet tad jau es domāju: cik godīgi bērni tagad staigā uz skolu – visi soli stāv kā pirms piecpadsmit gadiem! Bet mēs tos izvandījām vienā stundā!”

„Pundurītis”
Temats –novelē atklatas kāda cilvēka atmiņas par skolas laiku, draugiem un blēņām.
Šis cilvēks atgriezies dzimtajā vieta, kur viss šķiet svešs. Viņš ieiet Draudzes skolā kur mācījies un atceras, kas kur sēdējis un kāds cilvēks bijis.
Tēma – sabiedrības attieksme pret cilvēkiem, kuri kādā veidā atšķiras no citiem. Tāds bija Rimts – memzsarga dēls, ko visi saukaja par pundurīti.
Problēma – vai viegli pieņemt dažādus cilvēkus. Arī mūsdienās tas ir aktuali, jo tie kas domā, rīkojas vai izskatās citadi tiek atstumti.…