Jāņa Ezeriņa noveles

Savādais
Savdabīgais- Novelē “Mērkaķis” tika raksturots savdabīgs stāsts, kurš, nemeklējot dziļāku domu, varētu likties pat absurds. Sieviete meklē sev ideālo vīrieti, bet tomēr katrā atrodas kādas nepilnības, līdz viņai šķietami ideālais atrodas- mērkaķa tēlā. Stāsts tiek beigās sakāpināts ar sievietes nāvi, kas varētu vēstīt- sasniedzot šķietami augstākās virsotnes, arī tavs stāsts beigsies.
Tēlu raksturojums- Ezeriņš savās novelēs piešķir tēliem psiholoģiska rakstura bagātību un problēmas, kas tiek risinātas noveles garumā. Tēli nav tīri ikdienišķi, bet gan tie tiek izveidoti īpatnēji, simbolizējot, ko dziļāku.
Piemēram, novelē “Mērkaķis” vīrietis, kurš uzrunā sievieti, galu galā izrādās mērkaķis.
Novelē “Burbeka tēva noslēpums” aiz šķietami parastā, nevainīgā vecīša slēpjas liels noslēpums.
Novelē “Šaha spēle” Speciālais zaudējums šaha spēlē, kuram bija jānoved pie lielās laimes, veic pagriezienu tieši pretējā virzienā.
Autora valoda- Ezeriņš savās novelēs izmanto tēlainu valodu, tādejādi tajās ir iespējams atrast daudz labus domu graudus un atziņas. …