Izjūtu tēlojums O.Vācieša dzejā

Cieņa pret otru cilvēku, viņa uzskatiem

„Ja es necienu pretinieku,
tad es necienu savu cīņu...
.. Ja es pretspēku neatzīstu,
tad man nav
un dot nedrīkst man
spēku.” (217., 1)
Mīlestība pret dabu, pietāte pret dzīvo

„un silta un kā maize salda
man pati saule iekrīt klēpī...
..un tad es apmīļoju viņu
un augšā gaisos laižu tad.”
(18., 2)

„Es nekaunos,
ka ir nokautā gulēts
no plaukstoša pumpura cimdiņa.”
(93., 2)

„Tu paskaties, kā zeme aiziet dusā,
Tu paklausies, kā rasa upē krīt –
Un vajag iet un vajag runāt klusāk,
Un nevajag šo mieru izbaidīt.
Un gribas, lai šim klusumam nav malas.”(41., 1)

„Jo kokam kronis ir un to kāds kronējis,
Lai es kā viņa padotais te staigātu,
Lai es uz zemes būtu vairāk runājis,
Lai es uz zemes būtu mazāk klaigājis...” (275., 2)…