Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,84 (16%)
Cena ar atlaidi*:
9,65
Pirkt
Identifikators:911465
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

98. Stacionāro novērojumu (monitoringa) veidi un galvenie uzdevumi. To nozīmīgums dažādās izpētes stadijās. Galvenais monitoringa uzdevums ir prognozēt iespējamās dažādu faktoru izmaiņas nākotnē un izprast izmaiņu likumsakarības un dinamiku. Būvju projektēšanā un celtniecībā visbiežāk nepieciešams veikt sekojošus novērojumus: meteroloģiskos, hidroloģiskos, hidroģeoloģiskos, ģeotermālos, iežu masu deformācijas nogāzēs, būvju sēšanos.

99. Meteoroloģisko novērojumu veidi un ilgums. no meteroloģiskajiem novērojumiem inženierģeoloģijā izmanto šādus novērojumus: 1)atmosfēras nokrišņu daudzums (to sadalijums, intensitāte, periodiskums); 2)gaisa mitrums, grunts mitrums režīms aberācijas zonā; 3) gaisa t dažādos gadalaikos, t diennakts svārstības; 4) vēja darbība (ātrums, dominējošie virzieni); 5)sezonālo sasalumu dziļums dažādos reljefa elementos, gruntīs. Šādi novērojumi jāveic ne mazāk kā 3 mēnešus.

100. Hidroloģisko novērojumu veikšanas nepieciešamība. Novērojumu veidi, regularitāte un ilgums.
Hidroloģiskie novērojumi ir obligāti veicami hidrotehniskajā būvniecībā un tiltu būvniecībā. Parasti veic sekojošus novērojumus:1)maksimālais palu līmenis, ledu iešanas laiks; 2)regulāri ūdens līm. Novērojumi upē; 3)upes straumes novērojumi; 4)ūdens ķīmiskais sastāvs. Novērojumi tiek veikti ne mazāk kā 3 mēnešus.

101. Ģeotermālo novērojumu mērķis (risināmie jautājumi) un realizācija. Ģeotermālie novērojumi ietver grunts t mērījumus ar kuru palīdzību risina sekojošus jautājumus: 1) sasaluma dziļuma noteikšana; 2) t sadalījums grunts slānī; 3) iespējamie pazemes ūdeņu plūsmu virzieni un sasaiste ar virszemes ūdeņiem. Mērījumi tiek veikti urbumos, mērījumus drīkst sākt veikt 8 – 15 dienas pēc urbuma izveides.

102. Grunts deformāciju novērojumi nogāzēs: novērojumu mērķis un mērījumu metodes. Grunts masīva pārvietošanās atklātā virsmā var tikt noteikta ar šādām metodēm: 1)apvidus reljefa atkārtota topogrāfiskā uzmērīšana un iegūto rezultātu salīdzināšana; 2)sistemātiski instrumentāli novērojumi; izmantojot reperus; 3)fotogrāfēšanas metode. Šīs metodes dod iespēju kontrolēt reljefa virsmas pārvietošanos. Grunts masīva pārvietošanos būves pamatnē ir iespējams kontrolēt arī ar inklinometra palīdzību. Tas ir devēju ķēde, kas ir ievietota gruntī un ar kuras palīdzību var reģistrēt katra devēja pārvietošanās daudzumu un virzienu attiecībā pret inklinometra enkuru, kas ir nekustīgi nostiprināts.

103. Grunts sastāva noteikšanas laboratorijas metodes un iegūstamie parametri. Pamatojoties uz granulometriskā sastāva noteikšanu, gruntis klasificē drupiežos un māliežos. Granulometriskās analīzes metodes iedala: tiešajās(izdala granulometriskās frakcijas, nosaka procentuālo sastāvu); netiešajās (pēta atsevišķu īpašību izmaiņas noteiktos apstākļos, no kurām spriež par granulometrisko sastāvu). Piemēram, sietu metode dod iespēju noteikt frakciju, kuru izm. Pārsniedz 0,1mm daudzumu gruntī. Atduļķošanu izmanto mālaino un putekļaino frakciju daudzuma noteikšanā.

104. Būvju deformāciju un sēšanās novērojumi: novērojumu nepieciešamība, iegūstamie rezultāti un šo rezultātu interpretācija.
Grunts deformācijas novērojumus veic lai risinātu šādus jautājumus: grunts masīva vai būves relatīvās pārvietošanās iespējamība un daudzums; pārvietošanās ātrums un tā iespējamais pieaugums; noslīdeņa slāņa biezums; mitruma izmaiņas gruntīs; spriedzes izmaiņas gruntīs.
Novērojot grunts masīva pārvietošanos, kontrolē reljefa virsmas pārvietošanos. Gruntī var ievietot arī devējus, kas mēra spriedzes izmaiņas vai porūdens spiediena izmaiņas gruntī, šī metode ļauj kontrolēt spriedzes palielināšanos g. masīvā un prognozēt grunts pārvietošanos.
Būvju deformācijas un sēšanās daudzumu nepieciešams kontrolēt, ja: ir sagaidāma būvju sēšanās sakarā ar sarežģītiem inženierģeoloģiskiem apstākļiem vai arī ja būve ir: monomentāla, projektētās slodzes uz pamatiem ļoti lielas, būvei bīstama jebkura veida deformācija vai sēšanās, tai ir izvirzītas paaugstinātas drošības prasības.
Lai kontrolētu būvju sēšanās daudz. , tās nesošās sienas u.c. daļas marķē un uzstādot reperus ārpus būves, attiecībā pret kuriem tiek veikta atkārtota nivelēšana. Katrai marķējuma vietai var izveidot grafiku, kas ataino grunts sēšanās daudzumu noteiktā laika periodā, analizējot šos grafikus var konstatēt dažādus ar būves sēšanos saistītus parometrus, kas ļauj spriest par būves iespējamajām deformācijām, sēšanos.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,33 €
Materiālu komplekts Nr. 1327467
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Inženierģeoloģijas tēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/911465

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties