Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,38 (12%)
Cena ar atlaidi*:
10,11
Pirkt
Identifikators:948350
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2014.g. - 2014.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Zemes uzbūve, iežu cikls – definīcija, procesi, iežu tipi    1
3.jaut.  Kas ir minerāli, to klasifikācija un noteikšanas metodes – laboratoriskās, vizuālās    4
4.  Zemes garozas ķīmiskais sastāvs, minerāli, to klasifikācija, izplatītākie minerāli Zemes garozā?    5
5.jautājums.  Endogenie un eksogēnie ģeoloģiskie procesi, to iedalījums un galvenie izraisošie faktori    6
6. autājums.  Nogāžu procesi, to iedalījums, raksturot vienu no tiem    11
9.  Pazemes ūdeņi – definīcija, kur tie sastopami. Gruntsūdeņi un artēziskie ūdeņi, to galvenās atšķirības    15
10.  Pazemes ūdeņu veidošanās, ķīmiskais sastāvs un mijiedarbība ar citām vidēm    15
11.  Karsts un sufozija, definīcija, izraisošie un ietekmējošie faktori    16
12.  Kas ir grunts? Grunšu klasifikācijas.    18
17.  Reljefs, tā formu iedalījums. Ledāja veidotās reljefa formas    18
13,14.  Jautājums    21
13.  Grunts Fāzes. Grunšu fizikālās īpašības un to pētīšanas metodes    21
15.  Grunšu saguluma pētīšanas metodes un iegūto rezultātu attēlošanas paņēmieni    25
  Šufrēšana    25
16.  Lauka (in situ) pētīšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi    28
2.  Latvijas ģeoloģiskā uzbūve    30
Darba fragmentsAizvērt

2.Latvijas ģeoloģiskā uzbūve.
Zemes ģeoloģiskā uzbūve nosaka vienu no cilvēces svarīgāko dabas resursu – derīgo izrakteņu sastopamību. Latvijas teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un attīstības īpatnības nosaka tās atrašanās Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā. Kristāliskais pamatklintājs ieguļ 400-1800 m dziļumā. To veido galvenokārt arhaja un proterozoja kristāliskie slānekļi, gneisi, granīti un anortozīti. Nogulumiežu sega ir veidojusies paleozojā, dažviet sastopami arī mezozoja nogulumi. Kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt glacigēnie (morēnas) un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, ir līdz 302 m bieza. Kvartāra perioda pēcleduslaikmetā ir norisinājusies diezgan intensīva kūdras, saldūdens kaļķiežu, sapropeļa un dažu citu nogulumu, kā arī augsnes segas veidošanās.
Reljefs Virsmas reljefs ir veidojies galvenokārt pēdējā leduslaikmetā. Lielāko daļu Latvijas teritorijas virsmas klāj ledāja nogulumi, veidojot virsmas reljefu - gan dažādas makroformas, galvenokārt augstienes un zemienes, gan nelielus paugurus un ieplakas. Salīdzinoši nesen - pēdējo Baltijas jūras attīstības stadiju laikā - veidojusies jūras piekrastes daļa. Līdz 120 m virs jūras līmeņa atrodas 75,8%, virs 120 m - 24,2% Latvijas teritorijas. Vidējais virsas augstums sasniedz 87,2 m v.j.l. Augstākā virsotne ir Gaiziņkalns - 311,6 m.
Hidrogrāfiskais tīkls Nokrišņu pārsvars pār iztvaikošanu un reljefa īpatnības nodrošina labi attīstītu hidrogrāfisko tīklu. Latvijā ir vairāk nekā 12,4 tūkst. upju, kuru kopgarums pārsniedz 38 tūkst. km. Vidējais upju tīkla blīvums ir apmēram 600 m/km2. Vislielākais tas ir Lielupes kreisā krasta pieteku baseinos Zemgales līdzenumā, kā arī Ventas kreisā krasta pieteku baseinos Rietumkursas augstienes austrumu nogāzē, kur tas pārsniedz 800 m/km2. Lielākā Latvijas upe ir Daugava, kuras garums Latvijas teritorijā ir 352 km (kopā 1005 km), bet baseins - 24,7 tūkst. km2. Latvijā ir vairāk nekā 3000 ezeru un mākslīgo ūdenstilpju, kuru platība ir 0,01 km2 vai lielāka. Ūdenstilpes aizņem 1149 km2 jeb 1,7% Latvijas teritorijas. Visvairāk ezeru atrodas Latgales augstienē, kur atrodas vairāk nekā 40% Latvijas ezeru un ezerainums sasniedz 6%. Lielākais Latvijas ezers pēc platības ir Lubāns (80,7 ha pēc regulēšanas), dziļākais - Drīdzis (65,1 m).
No wiki
Derīgo izrakteņu teritoriālo izvietojumu nosaka ģeoloģiskā uzbūve. Izmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma dala divās grupās. Ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos. Tie ir kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts. To izmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā (piemēram, kaļķakmens atrodams tikai Latvijas dienvidos un dienvidrietumos) un ieguves iespējas. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāra nogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,65 €
Materiālu komplekts Nr. 1346067
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Inženierģeoloģijas eksāmena jautājumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/948350

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties