Inflācija, deflācija, stagflācija

Inflācija Latvijā.
Februārī gada inflācija turpināja samazināties (līdz 3.4%), un patēriņa cenu vidējais līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga tikai par 0.1%. Ārējie faktori šajā periodā nebija labvēlīgi galvenokārt strauja naftas cenu kāpuma dēļ. Inflācijas pieaugumu ierobežoja augsts bezdarba līmenis un joprojām samērā zema patērētāju pirktspēja.
Gada pirmajos mēnešos saasinājušies riski, kas palielina varbūtību, ka inflācijas līmenis varētu pārsniegt pašlaik prognozēto. Pirmkārt, pārtikas cenu līmeni gadā kopumā var nelabvēlīgi ietekmēt sausums Dienvidamerikā, kur jau pašlaik tiek novāktas mazākas ražas, nekā gaidīts, kā arī iespējamais graudaugu ražu sarukums NVS valstīs ziemas kailsala dēļ. Otrkārt, Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs pastāvīgi notiek politiskie nemieri, un nav informācijas par iespēju rast to drīzu un konstruktīvu risinājumu, kas savukārt mazinātu saspīlējumu naftas produktu tirgū. Tāpēc tuvākajā nākotnē nav pamata gaidīt būtisku naftas cenu kritumu.
Naftas cenu pieaugums izraisa arī mazuta cenu kāpumu, tāpēc var palielināties dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem. Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi varētu mainīties jūlijā, taču siltumenerģija var sadārdzināties agrāk, ja pieaugs rūpniecisko patērētāju izmaksas. AS "Latvijas Gāze" tarifu prognoze rūpnieciskajiem patērētājiem līdz jūnijam ir nemainīga, taču naftas cenu riski palielina iespēju, ka prognozes un faktiskās cenas var tikt koriģētas. …