Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,95 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,04
Pirkt
Identifikators:387278
Vērtējums:
Publicēts: 04.04.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

I Ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorija
Igaunija atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Baltijas jūras piekrastē, starp Somu jūras līci un Rīgas jūras līci. Uz ziemeļiem no tās atrodas Somija; uz dienvidiem – Latvija; uz rietumiem – Zviedrija; uz austrumiem – Krievija. Attālums no Tallinas līdz Helsinkiem ir tikai 87 km. 401 km attālumā uz ziemeļrietumiem atrodas Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
Republikas prezidents - Arnold Rüütel. Valsts valoda: igauņu. Valsts iekārta: parlamentāra republika. Valūta: Igaunijas krona (EEK) (krona=100 centi). Igaunija – ES kandidātvalsts.
Ziemeļrietumos un rietumos krasta līnija ir stipri izrobota, sauszemē iespiežas vairāki līči – Pērnavas, Matsalu, Laheperes, Tallinas, Kolgas, Haras, Eru līcis. Jūra piekrastē ir sekla, un tikai daži līči ir piemēroti ostu ierīkošanai. Jūra Igaunijas piekrastē aizsalst uz neilgu laiku, piemēram, Tallinas līcis – vidēji uz pusotru mēnesi. Taču ledlauži nodrošina navigāciju arī šajā periodā. Krasta līnijas garums ir 1240 km, bet kopā ar salām- 3780 kilometru. Igaunijai ir garāka jūras robeža starp Baltijas valstīm. Tā ir 3400 km gara. Sauszemes robeža austrumos tai ir ar Krieviju (Pēterburgas un Pleskavas apgabalu), dienvidos 337 km garumā – ar Latviju.
Igaunijas Republikas platība ir 45,2 tūkst. kvadrātkilometru. No Ziemeļeiropas reģiona valstīm mazāka ir vienīgi Dānija. Mūsu kaimiņzemes teritorijā ietilpst 1521 sala 4,1 tūkst. km² kopplatībā (9,2% valsts platības; sk. 1. tabulu). Sāmsala pēc platības ir lielāka pat par tādu Eiropas valsti kā Luksemburga. Lielākas salas ietilpst Monzunda arhipelāgā, ko no kontinentālās daļas šķir Veinameri (Monzunda) un Irbes jūras šaurums (starp Sāmsalu un Kurzemes pussalu Latvijā).
Igaunijā, tāpat kā, citur Baltijā raksturīgs kvartāra perioda pleistocēna kontinentālo apledojumu, galvenokārt pēdējā segledāja, veidots reljefs. Ledus virzījās no apledojuma centra Fennoskandijā uz dienvidiem un dienvidaustrumiem. Ledājs savā ceļā noārdīja un pārvietoja milzīgus granīta bluķus – Baltijas kristāliskā vairoga atlūzas – un berzdams tos sasmalcināja. Ledāja kušanas ūdeņi nogulsnēja granti, oļus, smiltis, mālu. Virsas pazeminājumos, kur ledājs pārvietojās ātrāk, notika pastiprināta zemledāja gultnes nogulumu noārdīšana un zemieņu veidošanās. Zemledāja virsas paaugstinājumi samazināja ledus masu kustības ātrumu. Tas, savukārt, izraisīja ledāja nogulumu uzkrāšanos un augstieņu veidošanos.
Pēc vidējā augstuma (apmēram 50 m vjl) Igaunija ir zemākā no Baltijas valstīm. Lielāko zemieņu daļu aizņem Morēnas līdzenums – Rietumigaunijas, Peipusa un Vertsjerva zemieni klāj pārskalota morēna, Baltijas jūras seno stadiju un ledāja sprostezeru nogulumi. Tajās ir daudz kūdras purvu, sevišķi Rietumigaunijas zemienē. Tikai 10% Igaunijas teritorijas, galvenokārt dienvidaustrumu daļā, ir morēnas pauguraine augstāka par 100 m virs jūras līmeņa. Te paceļas Hānjas augstiene ar Lielo Munameģi (augstums 318,1m vjl.) - augstāko virsotni Igaunijā un visā Baltijā.
Dienvidaustrumu daļā paceļas arī Otepē augstiene ar 217 m augsto Kūtses kalnu. Tās malās ir sastopami devona smilšakmens atsegumi.
Dienviddaļā atrodas Sakalas augstiene (Rutu kalns 14 m vjl.). Tajā ir kupolveida un konusveida, vietām nedaudz iegareni, pauguri, ko saposmo dziļas senlejas. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1115489
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Igaunijas Republika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/387278

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties