Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,50 (15%)
Cena ar atlaidi*:
8,49
Pirkt
Identifikators:445972
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents vai attiecīgi Saeimas priekšsēdētājs ir tiesīgs izsludināt likumus un citus Saeimas pieņemtos aktus, kā arī Valsts prezidenta pavēles un rīkojumus, nolasot tos radio vai televīzijā.
Saeimas pieņemtos likumu izsludina valsts prezidents, MK pieņemtos – paraksta premjers un attiecīgais ministrs.
Pašvaldības: novada dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja NA nav izsludināts vai arī izsludināts neatbilstošā veidā – tas nav spēkā.
Normatīvo aktu spēks laikā, telpā un attiecībā uz personām
Spēks laikā – spēks laikā sākas ar normas spēkā stāšanās dienu.
Likumi stājas spēkā 14 dienā pēc izsludināšanas, MK noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi – nākamajā dienā, ja nav noteikts cits termiņš.
ES noteikumi un direktīvas stājas spēkā 20 dienā pēc izsludināšanas.
Likuma daļa un atsevišķa tiesību norma var stāties spēkā atšķirīgos laikos – Pārejas noteikumos noteiktajā laikā.
TN spēku zaudē, ja:
1. iestājies termiņš vai nosacījums, ar ko ierobežots spēks laikā;
2. norma tiek atcelta – ar citu normu vai arī ar Satversmes tiesas spriedumu atzīta par spēkā neesošu uz turpmāku laiku vai no pieņemšanas brīža;
3. stājusies spēkā cita TN ar tādu pašu vai augstāk juridisku spēku, kas regulē to pašus jautājumus;
4. normas regulētie gadījumi izzūd – spēku zaudē normas izdošanas pamats.
Normatīvajam aktam var būt trejāds spēks laikā:
Uz nākotni vērsts spēks attiecas uz nākamiem apstākļiem, kas radīsies pēc TN spēkā stāšanās. Vispārīgs princips privāttiesībās.
Tūlītējs spēks attiecas uz ievadītiem jeb turpinātiem apstākļiem (kas radušies pirms spēkā esamības un turpinās arī pēc) un nākamiem. Vispārīgs princips publiskajās tiesībās.
Atpakaļvērstais spēks (retroaktīvais) – attiecas uz pagājušiem apstākļiem - norma tiek attiecināta uz situācijām un attiecībām, kas radušās vēl pirms normas spēkā stāšanās. Izņēmuma kārtā.
Spēks telpā Atkarīgs no normas izdevēja piekritības – likumi un noteikumi visā LR, attiecīgā pašvaldības teritorijā.
Attiecībā pret personām
Pret visām personām, kuras atrodas spēkā esamības telpā.
Starptautiskajās attiecībās darbojas 2 principi – teritorialitātes un personalitātes (atsevišķos gadījumos dominē pār pirmo) princips.
Pastāv ar eksteritorialitātes pr. uz diplomātiem – nav pakļauti valsts, kurā ir, tiesas jurisdikcijai un spriedumu izpildei.
Starptautisko tiesību jaunrade
Starptautisko tiesību primārais avots ir starptautiskie līgumi.
Par ST avotiem tiek atzītas arī starptautiskās paražas un civilizēto tautu vispāratzītie tiesību principi.
Kā papildus avoti darbojas starptautisko tiesu lēmumi un zinātnieku viedokļi (tiesību doktrīna).
ST jaunradi, kas saistīta ar starptautisko līgumu noslēgšanu regulē 13.01.1994. likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"
Starptautiskie līgumi ir vienošanās — neatkarīgi no tā, kā nosauktas šīs vienošanās —, ko Latvijas Republika rakstveidā atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi ar ārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem.
Latvijas Republikas starptautiskie līgumi slēdzami
1. starpvalstu līgumu,
2. starpvaldību līgumu un
3. starpresoru līgumu veidā.
Saeima var pieņemt lēmumu par jebkura starptautiskā līguma noslēgšanu, lēmumā nosakot par konkrētā līguma izstrādāšanu atbildīgās personas un šo personu pilnvaru apjomu un saturu.
Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, saskaņot to tekstu un parakstīt šos līgumus.
MK locekļi savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu un saskaņot to tekstu.
Ja lēmumu par starptautiska līguma noslēgšanu pieņem Saeima, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz Saeima un to paraksta Valsts prezidents.
Ja lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņem Ministru kabinets, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz ar Ministru kabineta lēmumu un to paraksta Ministru prezidents vai ārlietu ministrs.
Starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs.
Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā tiek publicēti.
Tiesību jaunrade Eiropas Savienībā
Jaunrades procedūra atkarīga no tā, vai jauni noteikumi tiek izstrādāti primāro tiesību līmenī (dibināšanas līgumu grozīšana) vai sekundāro tiesību līmenī.
Dibināšanas līgumu grozījumu ierosināšana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Iniciatīvas tiesības pieder dalībvalstīm un Komisijai.
Tālāk priekšlikumi tiek iesniegti Padomei un pēc tam Parlamentam.
Visbeidzot Padome pieņem lēmumu par valdību konferences sasaukšanu, kurā piedalās dalībvalstu valdību pārstāvji.
Formālā vienošanās par līguma grozījumiem tiek noslēgta kā starptautisks līgums starp dalībvalstīm.
Grozījumi stājas spēkā tikai pēc to ratifikācijas no visu dalībvalstu puses.
Izņēmuma gadījumos var piemērot citādu procedūru grozījumu izdarīšanai.
Kopienas sekundāro tiesību aktu izdošanu veic tikai un vienīgi Kopienas institūcijas.
Lai tiesību akti tiktu atzīti par spēkā esošiem jāievēro vairāki pamatnoteikumi:
1. tiesību akta izdošana ietilpst Kopienas kompetencē;
2. tiesību akts tiek pieņemts, ievērojot pieņemšanas procedūru;
3. tiesību akts atbilst noteiktajām formālajām procedūrām.
EK līgums neparedz vienotu tiesību aktu izdošanas procedūru, bet gan vairākas iespējas.
Parasti Kopienas akti tiek izdoti, sadarbojoties dažādām Kopienas institūcijām.
Visbiežāk likumdošanu ierosina Komisija un Padome pieņem lēmumu.
Parlaments lielākoties piedalās šajā procesā.
Izplatītākais process:
Komisijas iniciatīva;
Citu institūciju, īpaši Parlamenta piedalīšanās;
Padomes lēmums.
Tā kā Padome pieņem gala lēmumu, tā ir Kopienas galvenā likumdevējinstitūcija.
Tiesību jaunrade
Pavisam tie izšķirtas šādas tiesību aktu pieņemšanas procedūras:
1. Noklausīšanās procedūra;
2. Sadarbības procedūra;
3. Līdzlemšanas procedūra;
4. Piekrišanas procedūra;
5. Speciālās procedūras.
6. Tiesību jaunrade
Lai tiesību akts būtu spēkā, blakus Kopienas kompetences esamībai un noteiktajai kārtībai atbilstošai tiesību akta pieņemšanas procedūras īstenošanai ir nepieciešams, lai tiesību aktam būtu arī noteikumiem atbilstoša forma.
Tiesību aktiem jāietver 1) pamatojums un 2) un jātiek publicētiem vai paziņotiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ievads tiesību zinātnē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/445972

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties