Epifīze jeb čiekurveida ķermenis, kas atrodas uz vidusmadzeņu četrkalnes, no augšas to sedz galvas smadzeņu mīkstais apvalks. Epifīzes pamatā atrodas dobums, kas ir saistīts ar trešo ventrikulu. Epifīzi apņem saistaudu kapsula. No kapsula saistaudi ieaug dziedzerī un veido starpsienas, kurās ir daudz asinsvadu un simpātisko nervu šķiedru, arī daudz tuklo šūnu. Šīs starpsienas sadala epifīzi šūnu grupās un pavedienos. Galvenais šūnu veids ir pinealocīti. Epifīze sintezē melatonīnu. Melatonīns veidojas no serotonīna. Melatonīna sintēzi aktivē tumsa, taču kavē gaisma. Izmainās arī pašas epifīzes izmēri – tumsā tā ir lielāka, bet gaismā mazāka. Epifīze regulē reptroduktīvo sistēmu. Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšpusē – virs lielā skrimšļa, kas veido balsenes priekšējo sieniņu t.i. virs vairogskrimšļa. Tas ir viens no vislielākajiem endokrīniem dziedzeriem. Tam ir tauriņveida uzbūve un tas sastāv no 2 daivām – labās un kreisās daiviņas. Abas savā starpā ir saistītas ar savienojumu. Vairogdziedzeris ir pārklāts ar plānu fibrozo audu slāni, kas veido vairogdziedzera kapsulu. Vairogdziedzeri veido sfēriski folikuli ar izteikti dažādu izmēru, kas pildīti ar koloidālu šķidrumu, kura sastāvā ir hormoni, no kuriem svarīgākie ir jodu saturošie hormoni. Vairogdziedzera folikuls jeb acīns ir strukturālā un funkcionālā vairogdziedzera vienība. Epitēlijķermenīši ir mazi endokrīnie dziedzeri, kas atrodami kakla rajonā. Cilvēkam visbiežāk ir 2 pāri epitēlijķermenīšu – augšējie un apakšējie. Tos apņem saistaudu kapsula, no kuras atiet saistaudu joslas jeb septas, kas sazarojas parenhīmā, sadalot vāji definētas daiviņas un veidojot tīklveida balstu – stromu. Galvenās šūnas ir mazas poligonālas ar daudziem ieslēgumiem un ar sekretorām granulām. Tās ir vienīgās šūnas epitēlijķermenīšos embrionālajā periodā un jaundzimušajiem. Oksifilās šūnas parādās 5 gadu vecumā, pakāpeniski to daudzums palielinās. Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri, ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm. Virsnieres garozu veido : - ārējais slānis (kamoliņu zona), - vidējais slānis (pavedienu zona), un - iekšējais slānis (tīklveida zona). - Virsnieres veido biezāka garoza, kas ir dzeltenīga ārpusē, bet sarkanbrūna iekšpusē, un daudzkārt plānāka sarkani brūna, pelēcīga serde. Virsnieru serdi no visām pusēm apņem garoza. Tajā atrodas lielas hromafīnās šūnas, kas izkārtotas pavedienveida tīklā un satur granulas. Viens šūnu tips serdē sekretē adrenalīnu, otrs šunu tips veido noradrenalīnu. 33. Hormonu klasifikācija, iedarbības mehānismi. Hormons ir solitāras šūnas vai šūnu grupas ražota viela, kas ar asinīm, likvoru vai limfu sasniedz mērķa vietu un nomāc vai stimulē citu šūnu darbību.…
