Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
0,97 (13%)
Cena ar atlaidi*:
6,52
Pirkt
Identifikators:294866
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

((Ārpusdīgļa mezenhīma pakāpeniski veido sabiezējumu amnija kājiņu un to izmantojot, pie kura fiksēti amnija un dzeltenuma pūšļi, tie var apmainīties ar vietām – amnija pūslis novietojas virs dzeltenuma pūšļa – tuvāk dzemdes dobumam. Tālākā attīstībā amnija pūslis augs straujāk – tas saglabāsies līdz par dzemdībām. Tas piekļaujas embrijam un nodrošina amortizatora un aizsargfunkciju. Tā dobumā ir sekrēts – amnija ūdens, bērns tajā peld un to dzer. Arī urīns izdalās amnija dobumā. Tikai īsi pirms dzemdībām amnijs plīst. Atsevišķos gadījumos, ievietojot grūtnieces stacionārā, var veikt amnija pūšļa punkciju. Amniocentēze ir sāpīga un to veic diagnostikas nolūkos un tikai stacionārā. Šo procedūru var veikt tikai sākot ar 16.-18.nedēļu, lai spriestu par iespējamām bērna patoloģijām. Amnioblastus var analizēt ģenētiski. Atšķirībā no amnija pūšļa, dzeltenuma maiss (pūslis), gan I gan II, diezgan ātri reducējas, jo nav nepieciešams ilgstoši uzkrāt barības vielas. Gan hipoblastam, gan pūslim ir nozīme I zarnas izveidē (kuņģa-zarnu trakta). No zarnas atiet stiebrs un tas savieno I zarnu ar ļoti reducētu, pilienveidīgu dzeltenuma pūšļa atlieku. Jau ap 3.nedēļu, dzeltenuma maisa sieniņā (mezenhīmā), veidojas asins saliņas. Tur atrodas šūnas, kuras iedalāmas divās grupās: 1.grupu veido šūnas, no kurām attīstas visas asinsšūnas. 2.grupu veido šūnas, kuras nostājas apkārt 1.grupas šūnām, radot paša asinsvada sieniņu. Pakāpeniski šie asinsvadi-cauruļveidīgas struktūras paliek arvien garākas un sazarotas un ieaug arī bārkstiņās. Tad bārkstiņas dēvē arī par III bārkstiņām – placentas bārkstiņām. Gatavai placentai (dzemdību laikā) bākstiņas ir daudz un ļoti kondensētas, tuvu viena otrai.))

76. Redzes orgāna morfofunkcionālais raksturojums.
Acs un plakstiņš
Plakstiņa uzbūve ir līdzīga lūpai. Pamats no saistaudiem un acs apaļais muskulis (orbicularis). 2 virsmas. Ārējā virsma – āda ar daudzkārtainu epitēliju, raga slāni un matu folikuliem. Iekšējā virsmā daudzkārtains cilindrisks epitēlijs – konjuktīva. Raga slāņa nav. Tarsālais dziedzeris – blīvu saistaudu plātnīte, kas nosaka plakstiņa formu, pēc uzbūve tauku dziedzeris un sekrēts izdalās tur, kur ir brīva mala un uz skropstām (taukaina masa, kas ir no rīta acīs). Volfrija un Krauzes dziedzeri uztur papildus mitrumu.
Acij ir 3 apvalki. Ārējas ir šķiedrains, aizsargā un nosaka acs ābola formu. Iedalās radzenē, sklērā. Zem sklŗas ir labi apasiņoti saistaudi (asinsvadu apvalks), kuru iedala priekšējā (varavīksnene), vidējā (starene ciliārķermenis) un mugurējā (choroidea) daļa. Acij ir 3 kameras (ja ieskaita arī stiklveida ķermeni) – mugurējā un priekšējā, abas ir pildītas ar acs liquoru. Stiklveida ķermenis ir gēlveidīga masa, kura notur formu. Kā atsevišķu sistēmu var izdalīt arī receptorus.
Radzene: ir uz āru vērsts epitēlijs ar 5-7 šūnu kārtām (daudzkārtains plakans epitēlijs). Tur ir daudz receptoru, kas reaģē uz kairinājumu – korneālais reflekss. Zem epitēlija ir bazālā membrāna (Boumena). 3.membrāna ir saistaudi, kas veido pamatu radzenei. 4.membrāna ir descimēta membrāna. 5.membrāna ir plakanšūnu slānis, kurš neļauj kameras liquoram ieiet radzenē un radīt tūsku. Radzenē nav asinsvadu, bet sklērā ir, jo gaismas stari nonāk tikai caur radzeni – ja tur būtu asinsvadi, mēs tos redzētu un redze būtu traucēta. Pie dažām slimībām asinsvadi no sklŗejas pāriet uz radzeni. Radzene barojas ar acs liquoru. Asinsvadu trūkuma dēļ radzeni neietekmē infekcijas acīs un transplantējot nav jāmeklē saderības.
Sklēra nodrošina acij formu, kustības un piestiprināšanās vietu. Varavīksnenē ir saistaudi un asinsvadi. Albīniem pigmenta nav, tāpēc var redzēt asinsvadus. Variē gan pigmenta šūnu skaits, gan pigmenta daudzums šūnā (daudzums dzīves laikā var mainīties). Gaišām acīm ir maz pigmenta.
Ciliārķermenim saistaudu un asinsvadu krokās ir asinsvadi, caur kuru sieniņu filtrējoties asinsplazmai audos veidojas papildus ūdens, tad tas ir savākts un aktīva procesa veidā ciliārķermeņa epitēlijs to sekretē uz acs mugurējo kameru. Acs liquors cirkulējot apskalo lēcu un tā tiek pabarota. Tad acs liquors tek caur zīlīti un nonāk priekšējā kamerā. Tur liquors nedrīkstu uzturēties ilgi. Ja tas notiek, tad attīstās glaukoma (paaugstināts acs spiediens). Stūrī starp radzeni un varavīksneni acs liquors uzsūcas atpakaļ mazās spraugās.
Zīlītes izmērs tiek regulēts pateicoties muskuļiem un to izdara simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Histoloģija un embrioloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/294866

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties