Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
1,27 (17%)
Cena ar atlaidi*:
6,22
Pirkt
Identifikators:230661
Vērtējums:
Publicēts: 12.09.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vērtējums par Latvijas ārpolitiku starpkaru periodā.
Latvijas ārpolitikā valsts pastāvēšanas pirmajos trijos gados ar latviešu politiķu un diplomātu pūlēm, saņemot draudzīgo zemju atbalstu, biija padarīts ne mazums:
 noslēgts miers ar padomju Krieviju un Vāciju;
 izbeigti robežstrīdi ar Igauniju un Lietuvu;
 panākta neatkarīgās Latvijas atzīšana ne tikai de facto, bet arī de iure;
 Latvija tiek uzņemta Tautu Savienībā;
 Latvija atver diplomātiskās pāarstāvniecības apmēram 10 valstīs un nedaudz mazāk konsulātu;
 tiek izveidota un kopumā sekmīgi darbojas Ārlietu ministrija.
Tautu Savienības darbību var vērtēt atšķirīgi, kritizēt vai mēģināt attaisnot. Taču jāsecina, ka savu galveno uzdevumu - atrisināt strīdus starp valstīm un nepieļaut karu izcelšanos Tautu Savienībai neizdevās izpildīt.
Latvijas Ārlietu ministrija parlamentārās republikas laikā nostiprinājās un paplašināja savas funkcijas kā ārzemēs, tā Latvijā, darbības pamatā liekot īsteni demokrātiskus principus.
Latvijas ārpolitiskais dienests un diplomāti pilnīgi iekļāvās TS struktūrās un darbībā. Izdevā nodibināt Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienību un sagatavot vajadzīgos priekšnotteikumus Baltijas antantes izveidošanai, taču neveiksmi cieta daudzie mēģinājumi radīt lielo Baltijas valstu savienību.
Veicās izveidot normālas politiskas, saimnieciskas un kultūras attiecības ne tikai ar tuvākajām kaimiņzemēm, bet arī ar Lielbritāniju, vāciju, itāliju u.c. lielvalstīm, bet neizdevās panākt latvijas drošību un neatkarību garantējošu koncepciju vai dokumentu pieņemšanu.
1934.gada 15maijā notikušais apvērsums nodarīja kaitējumu arī Latvijas ārpolitikai un diplomātijai – K.Ulmaņa un viņa domubiedru autoritārais režīms nebija pieņemams Rietumu demokrātijai.
Latvijas diplomātikas nozīmīgākais panākums 30.gadu vidū bija Baltijas vastu antantes līguma parakstīšana Ženēvā 1934.gada septembrī. Tiesa, neparedzot sadarbību militārā laukā, kas mazināja šīs vienošanās nozīmi. Sasniegums bija arī V.Muntera ievēlēšana 1936.gadā par Tautu Savienības padomes nepastāvīgo locekli.
Latvijas autoritārajai ārpolitiskajai vadībai 30.gadu otrajā pusē neizdevās iegūt valsts drošības garantijas. K.Ulmanis un V.Munters, likdami lielākas cerības uz savu pasludināto absolūtās neitralitātes politiku, pēc būtības noraidīja lielvalstu garantiju piedāvājumus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,06 €
Materiālu komplekts Nr. 1316856
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Grāmatas "Latvijas diplomātija un diplomāti" konspekts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/230661

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties