Daudziem cilvēkiem izveidojies nepareizs un aizspriedumains priekšstats par šo dzīvnieku (glodene nav čūska !!!). Glodene izskatās līdzīga čūskai, bet patiesībā ir bezkājaina ķirzaka un nav ne indīga, ne kaitīga. Atšķirībā no čūskām mirkšķina acis. Piederību pie ķirzakām nosaka tās skeleta uzbūve. Čūskveidīgais, 40 līdz 50 (reizēm pat 60) centimetru garais ķermenis klāts sešstūrainām, gludām, spīdīgām, gareniskās rindās sakārtotām zvīņām. Galva maza, kakla daļā nav sašaurinājuma, acis apaļas. Ķermeņa krāsa pa lielākai daļai brūngana ar bronzas spīdumu, var būt arī svina pelēka, vēdera puse tumšāka, pāri mugurai viena vai divas tumšas svītras (1. att.) . Krāsa diezgan dažāda. Vācu dabas pētnieks Oskars Lencs (1848-1952) nelielā apvidū saķerto trīsdesmit trīs glodeņu vidū nav varējis atrast divas krāsas ziņā pilnīgi vienādas. Šad tad redzētas brūnas glodenes, kam muguru grezno divas gareniskas tumši zilu raibumu rindas. Daži zinātnieki apgalvo, ka zilie raibumi esot tikai glodeņu tēviņiem.
Šī čūskveidīgā ķirzaka – glodene – Latvijā sastopama samērā bieži un dažādās vietās. Parasti tā mitinās tur, kur aug biezi krūmi vai arī gara zāle. Slēpjas zem saknēm, sūnām, plakaniem akmeņiem. Mīkstā zemē ar galvu izrok sev alu.…
