Globālās sasilšanas ietekme uz sēņu, vīrusu un baktēriju slimību izplatību egļu jaunaudzēs

kopsavilkums
Mērķtiecīga meža apsaimniekošana, arī klimata izmaiņu apstākļos, nodrošinās paaugstinātu audžu noturību un produktivitāti – līdz ar to ienākumus meža apsaimniekotājam, vienlaikus sniegs maksimālo ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā un sekmēs intensīvu CO2 piesaisti. Klimata izmaiņu pētījumi liecina, ka temperatūra turpinās paaugstināties, un pēc 100 gadiem ziemas būs vidēji par 4 grādiem siltākas, ar garāku bezsniega periodu, pavasari un rudeņi – vidēji par 3 grādiem siltāki, bet vasaras – vidēji par 2 grādiem siltākas, taču ar biežiem karsta,sausa laika periodiem. Nokrišņu daudzums ziemā nedaudz pieaugs, vasaras mēnešos nokrišņu daudzums praktiski nemainīsies – biežāk būs novērojamas īsas un ļoti intensīvas lietusgāzes. Klimata izmaiņu scenāriji šim gadsimtam rāda, ka gada vidējā temperatūra Latvijā pieaugs visās sezonās. Veģetācijas perioda garums uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas ietekmē mežaudžu produktivitāti. Tiek prognozēts, ka veģetācijas periods, kas šobrīd ir 180–200 dienas, līdz gadsimta beigām pieaugs par 35–62 dienām vidēju klimata izmaiņu gadījumā un par 50–80 dienām krasu klimata izmaiņu gadījumā. Veģetācijas periods sāksies, attiecīgi par 15–30 līdz 25–45 dienām agrāk pavasarī.Vietējo koku sugu populāciju pielāgošanās tik straujām izmaiņām salīdzinoši īsā laika periodā būs apgrūtināta, tādēļ, lai nodrošinātu produktīvu, kvalitatīvu un noturīgu mežaudžu izveidi,ieteicams to atjaunošanu veikt, stādot no sēklu plantāciju sēklām izaudzētu stādmateriālu. Šāda stratēģija nodrošinātu iespējas samazināt meža audzēšanas ekonomisko risku, kā arī paaugstināt audzes rezistenci un noturību pret atsevišķu meteoroloģisko faktoru apdraudošo ietekmi. iespējamās sugu izplatības areāla maiņas, ņemot vērā to specifiskās prasības pēc noteiktiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.(Ā.Jansons)
…