Ekonomikas globalizācijas būtība, faktori, tendences, perspektīvas
Ekonomikas globalizācija atteicas uz institūcijām, kas saistītas ar tirgoto preču un pakalpojumu plūsmu, finanšu un tiešā kapitāla, darbaspēka un tūrisma, ekonomikas informācijas un ideju plūsmu kultūras institūciju globālajā arēnā. Viss tas mēdz padarīt globālās administratīvās un komunikāciju struktūras daudz elastīgākas un paātrinātākas, kamēr transporta un informācijas apmaiņas un izplatīšanas ātrumi palielinās. Paši spēcīgākie globalizācijas aizstāvji apgalvo, ka, jo vairāk valstu pievienojas esošajā brīdī dominējošajai politikai, visi gūs ekonomiskos un sociālos labumus ar laiku. Globalizācijas nepiekritēji apgalvo, ka augstāki globālās integrācijas līmeņi varētu būt ekonomiski un sociāli svarīgi, bet tiem ir nopietnas bažas par to, kādas ekonomiskās politikas šobrīd tiek pielietotas šādiem mērķiem. Galvenais globalizācijas neslavas iemesls ir tas, ka strauja, neregulēta un sociāli nesaskaņota pāreja uz augstākiem globalizācijas līmeņiem, ir dažkārt radījusi kaitīgas sekas ekonomikai kopumā un īpaši neaizsargātākajiem cilvēkiem. Esošās globalizācijas galvenās sastāvdaļas ir brīva ārzemju tirdzniecība, kapitāla plūsmas liberalizācija, darbaspēka elastīgums, līdzsvaroti budžeti un privatizācija, un minimāla papildu valsts loma un dažādu regulāciju atcelšana lielākajai daļai cenu signālu. Ekonomikas globalizāciju var aprakstīt kā pārnesi no autarķiskas līdz pilnīgi liberālai pasaulei, tā it kā tā kļūtu par vienotu neierobežotu ekonomiku.
