Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:347524
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pasaulē ir zināmas ap 130 000 gliemju sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku valstī gliemju tips ieņem otro vietu tūlīt aiz posmjkājiem. Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un okeānos, kur dažas sugas atrastas pat 9000m dziļumā. Tikai divas no klasēm – gliemeži un gliemenes, ir apguvuši arī saldūdeņus, un tikai viena klase - gliemeži, ir pielāgojušies dzīvei arī uz sauszemes. Pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma gliemju tipu sadala astoņās klasēs:
 hitoni (Polyplacophora);
 rievkāji (Solenogastres);
 vairogkāji (Caudofoveata);
 monoplakofori (Monoplacophora);
 gliemeži, gliemenes, lāpstkāji (Scaphopoda);
 galvkāji (Cephalopoda).
Latvijas faunā pārstāvētas tikai 2 klases – gliemeži un gliemenes. Pie mums sastopamas ~ 80 sauszemes gliemežu sugas, 48 saldūdens gliemežu sugas, 42 saldūdens gliemeņu sugas, 3 jūras gliemežu un 4 jūras gliemeņu sugas.

Gliemenes (Bivalvia)
Gliemenes ir gliemju klase. Tie ir dzīvnieki ar mīkstu, abpusēji simetrisku ķermeni, ko ieslēdz divvāku čaula, kuras izmēri var būt no dažiem mm līdz 2m – tridaknai jeb milzgliemenei (Tridacna gigas). Čaulu veido divi mugurpusē sastiprināti vāki. Abus vākus kopā satur īpaša saite, ko sauc par ligamentu. No čaulas gliemene izvirza kāju, ar kuras palīdzību lēnām (dažus desmitus centimetru stundā) pārvietojas vai ierokas gultnē. Kājā atrodas īpaši dziedzeri, kas izdala vielu, kura ūdenī sacietē. Tā gliemene var piestiprināties pie dažādiem zemūdens priekšmetiem. Tikai dažas gliemenes spēj peldēt ar čaulas vāku kustībām vai izmantojot reaktīvo kustību. Elpošana un barības uzņemšana notiek paralēli. Pa ievadsifonu mantijas dobumā ieplūst ūdens. Ūdenī izšķīdušo skābekli uzņem žaunas, līdzatnestās organisko vielu daļiņas un sīkorganismi tiek ieskaloti mutē. Tādējādi pēc barošanās veida gliemenes ir filtrētājas. Vairākums gliemeņu ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Daļai gliemeņu no olas attīstās jauna gliemene, citām no olas izveidojas kāpurs, kas vēlāk kļūst par pieaugušu gliemeni. Lielajām saldūdens gliemenēm kāpurs parazitē uz zivīm, jūras gliemenēm tas parasti ir brīvi peldošs organisms, bet saldūdens sīkgliemeņu sugām tas parasti attīstās mātes organismā. Tipiski ūdensdzīvnieki, no kuriem vairākums dzīvo jūrās.
Ūdenstilpēs gliemenes bieži veido dzīvnieku pamatmasu un ir nozīmīgas barošanās ķēdes locekles. Gliemenes ietekmē arī ūdens ķīmisko sastāvu un dūņu veidošanos.

No jūras gliemenēm pludmalē visbiežāk var atrast Baltijas plakangliemenes (Macoma baltica) čaulas. Labi atšķiramas ir arī ziemeļu ēdamgliemenes jeb mīdijas (Mytilus edulis) melnās čaulas, kā arī baltās lielās smilšgliemenes (Mya arenaria) čaulas. Lamarka sirsniņgliemenes (Cardium lamarki) čaulas ir apmēram tik pat lielas kā plakangliemeņu čaulas, bet to virsma ir rievota. Agrākajos gados izdotajos literārajos avotos par gliemenēm raksta, ka Baltijas jūrā sastopamo sirsniņgliemeni sauc par ēdamo sirsniņgliemeni (Cardium edule), taču jaunākajos pētījumos ir atklāts, ka Baltijas jūrā satopama tikai šīs sugas pasuga, kura tagad atzīta par patstāvīgu sugu – Lamarka sirsniņgliemeni.

Iesāļais ūdens ir diezgan neparasts uz mūsu planētas, un tāpēc visai nedaudzas augu un dzīvnieku sugas ir pielāgojušās dzīvei tajā. Salīdzinājumā ar citām jūrām un okeāniem, Baltijas jūra tās iesāļā ūdens dēļ ir ļoti nabadzīga sugu ziņā. Turklāt sugu skaits strauji samazinās, ja mēs dodamies no jūras šauruma pie Dānijas tālāk Baltijas jūrā, un vēl vairāk samazinās Rīgas jūras līcī. Ja Ziemeļjūrā pie Norvēģijas krastiem var atrast 1 500 makroskopisko dzīvnieku sugu, Baltijas jūras vidus daļā var atrast tikai 70 sugas. No 150 makraskopiskajām aļģēm, kas atrodamas pie Norvēģijas krastiem, tikai 24 atrodamas Somijas piekrastē.
Mazais sugu daudzums ir izskaidrojams ar to ka Baltijas jūras ūdens ir saldūdens organismiem par sāļu, savukārt sālsūdens organismiem šeit sāls ir par maz. Lai sālsūdens dzīvnieki varētu dzīvot iesāļā ūdenī, tiem jāspēj regulēt ūdens saturu savās šūnās, mainoties osmotiskajam spiedienam un samazinoties sāls daudzumam ūdenī.
Daudzi no Baltijas jūrā mītošajiem organismiem, ienākušiem gan no saldūdeņiem, gan no sālsūdeņiem, šeit nespēj izaugt tikpat lieli kā to agrākajā vidē. Piemēram, mīdijas Baltijas jūrā nekad nav tik lielas kā Kategatā un Ziemeļjūrā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gliemenes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/347524

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties