ASPERGERA SINDROMS
Vieglas formas autisma gadījumos dažām personām var novērot vienu no autiskā spektra traucējumiem - Aspergera sindromu (turpmāk-AS). Šo terminu sāka lietot tikai 1981.gadā, nosaucot traucējumu austriešu psihiatra un pediatra Hansa Aspergera vārdā (dažkārt arī - Aspbergers). Ir uzskats, ka personai ar AS visbiežāk ir vismaz normāls intelekts, bet par maz attīstītas sociālās prasmes. Dažiem trūkst neverbālās komunikācijas iemaņas, bet citi demonstrē ļoti ierobežotu empātiju pāros un var būt fiziski neveikli. Tā pamatā var būt personas emocionālās attīstības nepilnības un vēlu sākts sociālās integrācijas process.
Personai ar AS parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā, toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas. Hanss Aspergers sauca savus pacientus - bērnus ar AS par saviem "mazajiem profesoriem". Šo sindromu piedēvē arī tādām slavenām personām kā Sokrāts, Čārlzs Darvins, Īzaks Ņūtons un Alberts Enšteins.
Aspergera sindroms galvenokārt ietekmē personas sociālās un komunikācijas spējas. Cilvēkiem ar AS ir raksturīgs šaurs interešu loks, kurā iekļaujas visnotaļ specifiskas lietas (piemēram, dinozauri vai lidmašīnas) vai atkārtota dīvaina uzvedība. …
