Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,56 (11%)
Cena ar atlaidi*:
12,64
Pirkt
Identifikators:905498
Vērtējums:
Publicēts: 25.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Gaisma    4
1.1.  Gaismas fizikālā daba    4
1.2.  Ķermeņa virsmas un tilpuma mijiedarbība ar gaismu    7
2.  Gaismas spektrālās krāsas    9
3.  Fotografēšanas tehnika un tās izmantošana    12
3.1.  Fotografēšanas vēsture    12
3.2.  Camera Obscura    13
3.3.  Objektīvs    15
3.4.  Gaismasspēja    20
3.5.  Diafragma un asuma dziļums    21
3.6.  Zibspuldzes un studijas apgaismojums    26
3.7.  Ekspozīcija    27
4.  Krāsas fotografēšanas procesā    31
4.1.  Gaismas filtri    31
4.1.1.  ND filtri    32
4.1.2.  Graduētie ND filtri    32
4.1.3.  Polarizācijas gaismas filtri jeb polaroīdi    32
4.1.4.  UV filtri    33
4.1.5.  Makrofiltri    33
4.1.6.  Krāsu filtri    33
4.2.  Krāsu temperatūra un baltā balanss    35
4.3.  Gaišā un tumšā tonalitāte    36
5.  Gaisma dabā un mākslīgais apgaismojums    37
5.1.  Dabiskais apgaismojums    38
5.2.  Mākslīgais apgaismojums    43
5.3.  Fotografēšana naktī    44
  Izmantotā literatūra    46
Darba fragmentsAizvērt

Kā redzams 3.3.3. att., jo īsāks fokusa attālums, jo lielāks leņķiskais redzeslauks, jo plašāku telpu no viena un tā paša uzņemšanas punkta objektīvs spēj attēlot. 3.3.3. attēlā redzamās fokusa attāluma un leņķiskā redzeslauka attiecības ir spēkā tikai fotokamerās ar kadra izmēru, kas atbilst 35 mm fotofilmas kadram, ja kadra izmēru samazina, redzeslauks arī samazinās. Tāpēc digitālajām kamerām, kurās sensora izmērs atšķiras no fotofilmas kadra izmēra, fokusa attālumu norāda pārrēķinot uz 35mm filmas kadra izmēru, tas ir norāda tādu 35 mm kameras objektīva fokusa attālumu, kura leņķiskais redzeslauks ir tāds pats kā apskatāmajam digitālās kameras objektīvam. Šis princips ir saglabājies no 35mm filmu kameru „ēras” kad visām kamerām bija vienāds kadra izmērs un fotogrāfi leņķi mērīja fokusa attāluma milimetros.
Ar optiskās sistēmas palīdzību, precīzāk, ar objektīva palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā gaisma nonāk uz gaismjūtīga materiāla, piemēram, fotofilmas. Fotouzņēmumus veic ar fotoaparātu, manipulējot optisko sistēmu, t.i., regulējot apertūru un slēdža ātrumu (ekspozīciju), fokusu, krāsu filtrāciju, fokusa attālumu, ekspozīcijas kompensāciju u.c. Pēc tam ļauj gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, CCD vai CMOS matricas. Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kurš sasniedz gaismjūtīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar slēdža ātrumu, lēcas apertūru un lēcas fokusa attālumu, kurš savukārt mainās līdz ko lēca tiek fokusēta vai ir ticis izdarīts optiskais palielinājums (zoom). Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjūtīgo materiālu.
Gan analogajā, gan digitālajā fotokamerā fotografējamā objekta atstaroto gaismu sakopo un fokusē uz gaismas jutīgā elementa optiskā sistēma. Analogajā kamerā gaismas jūtīgais elements ir fotofilma, digitālajā- speciāls gaismasjūtīgs sensors. Lai iegūtu kvalitatīvu attēlu, uz gaismasjūtīgo elementu jānokļūst noteiktam gaismas daudzumam. To panāk izmainot objektīva optisko atvērumu (apertūru) un laiku, kuru gaisma apstaro gaismasjūtīgo elementu [10].
Digitālās fotokameras kvalitāti pamatā nosaka divi mezgli: kameras optiskā sistēma un digitālais sensors. Šie mezgli ir savstarpēji saistīti – nav mērķtiecīgi savietot objektīvu ar plastmasas lēcām un augstas izšķirtspējas digitālo sensoru. Visvienkāršākais objektīvs sastāv no vienas lēcas. Tā kā fotografējot netiek izmantots nekāda veida objektīvs, fotogrāfijai nepiemīt virkne kropļojumu, Piemēram, pinhole (angļu: pine hole - adatas caurums, vienas lēcas) bildēm (sk. 3.3.4. att.) ir bezgalīgs asuma dziļums un pilnīgi nav attēla ģeometrisko kropļojumu. Attiecīgi ir maza gaismasspēja, kas nozīmē, ka jālieto ilgākas ekspozīcijas laiks un būs neiespējami uzņemt objektu kustībā. Ekspozīcija var ilgt līdz pat dažām stundām [12].

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,59 €
Materiālu komplekts Nr. 1328929
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gaismas nozīme fotogrāfijā un fotografēšanā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/905498

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties