Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Gaisma. Spoguļi. Gaismas spketrs. Atmosfēras gaismas parādības

     

    Konspekts15 Fizika

7,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:954738
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Gaisma    3
  Spoguļi    4
  Gaismas spektrs    9
  Vēsturiskas liecības    12
  Varavīksnes    13
  Zibens un citas atmosfēras gaismas parādības    14
  Izmantotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Gaisma.
Gaisma ir elektromagnētisks starojums ar frekvenci, kam atbilst viļņa garums, ko spēj uztvert cilvēka acs – starp 400 un 740 nm, vai – zinātnē – jebkura viļņu garuma elektromagnētiskais starojums.
Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas - no violetās augstākajām frekvencēm caur zilu, zaļu, dzeltenu, oranžu un beigās zemākajām frekvencēm, kā sarkanu.
Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citus elektromagnētiskā starojuma viļņu garumus, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc šādu starojumu sauc par ultravioleto vai infrasarkano starojumu. Atšķirībā no vēl īsākiem vai garākiem elektromagnētiskajiem viļņiem, šiem stariem optika ir līdzīga redzamās gaismas optikai.Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar matēriju pēta optika.
Gaismas ātrums.
Gaismas ātrums vakuumā ir 299 792 458 m/s. Tā ir fizikāla konstante, kura nekad nemainās. Izmantojot gaismas ātrumu, ir definēts metra garums, tas ir, metrs ir 1/299792458 daļa no attāluma, ko gaisma veic vienā sekundē. Bieži dažādos aprēķinos gaismas ātrumu noapaļo uz 300 000 000 m/s.

Gaismas avoti.
Mūsu galvenais gaismas avots ir Saule. Tā nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes. Saules virsas temperatūra ir ļoti augsta – vairāk nekā 6000 °C. Ja ķermenis ir sakarsēts līdz šādai temperatūrai, tad tas vienmēr spīd kā Saule – dzeltenzaļgani. Dienas gaismu uz Zemes rada atmosfēra – gaisa slānis, kas aptver mūsu planētu. Atmosfērā saules stari izkliedējas un nonāk acīs no visām pusēm. Tāpēc dienā visa debess izskatās apgaismota. Ja atmosfēras nebūtu, tad dienā uz Zemes izskatītos tāpat kā kosmosā. No daudzkrāsainajiem Saules stariem, kas sasniedz Zemei, atmosfērā visvairāk izkliedējas zilās krāsas stari. Tāpēc tīra, nepiesārņota debess izskatās zila.

Redzamā gaisma.
Redzamā gaisma (arī - optiskais spektrs) ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs. Parasti cilvēka acs redz gaismu, kuras viļņu garums ir 400-700 nm, taču atsevišķi indivīdi var redzēt arī gaismu ar viļņu garumu 380-780 nm.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1117713
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties