Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,32 (16%)
Cena ar atlaidi*:
1,67
Pirkt
Identifikators:663450
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.10.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pēc vairākiem parlamenta ziņojumiem Nacionālā asambleja kļūst par Nacionālo tautas teātri, kuru vada Žemjē. Teātra mērķis ir attīstīt nacionālo dramaturģiju, kas veicinātu savstarpējo toleranci. Tomēr viss jau sākotnēji ir lemts neveiksmei – pirmkārt, tiek piešķirtas neatbilstošas telpas tautas teātra koncepcijai, otrkārt, finansējums ir nepietiekams, lai izveidotu pastāvošu ansambli ar atbilstošu repertuāru. Lai nodrošinātu māksliniecisko līmeni, Žemjē noslēdz sadarbību ar slavenākajiem Francijas teātriem. 20. un 30.gados franču sabiedrībā ievēršanas jauns princips – teātri izmanto kā plaša tēriņa preci.
Eiropas garīgajā dzīvē veidojas jauns filozofijas virziens – eksistenciālisms, kas risina eksistences problēmas. Mākslā ienāk jauns tēls – cilvēks robežsituācijā, kura izvēle ietekmēs visu tā turpmāko dzīvi. Tā kā Francija ir okupēta, franču tautu nomāc izdzīvošanas fakts, uz kuru pirmo atbildi dod Žana Anuija izrāde „Antigone”, ko iestudē Andrē Barsaks. Lugā pretstatītas personības un valsts attiecības. 1943. gadā Sāras Bernāras teātri, ko pārdēvē par Pilsētas teātri, šarls Dilēns iestudē Ž.P. Sartra lugu „Mušas”, kas ir viens no pirmajiem eksistenciālisma manifestiem. Eksistenciālisma dramaturģijā primāra nozīme ir ideoloģijai. Savā ziņā tā ir modificēta atgriešanās pie klasicisma tradīcijas – izmanto mītus, personu rīcību motivējošus monologus, ir augsta nosacītības pakāpe un skaidri noformulēta filozofija.
20.gs. pirmajā pusē franču teātris pamatos saglabā klasicisma iedibinātās tradīcijas, kā primārā vērtība turpina dominēt dramaturģija. Franču teātris lielāku uzmanību sāk pievērst izrādes vizualitātei un muzikalitātei, virzoties visu mākslas sintēzes virzienā.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Francijas režija (1900-1945), galvenās tendences”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/663450

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties