Otrā mitozes fāze – METAFĀZE sākas ar to, ka hromosomas, virzoties uz CENTRU, izvietojas noteiktā kārtībā. Sasniegušas CENTRU, hromosomas novietojas vienā plaknē, un šajā momentā pie katras hromosomas CENTROMĒRAS piestiprinās viens no vārpstas pavedieniem.
Kad visas hromosomas ir piestiprinājušās pie vārpstas pavedieniem, katras hromosomas PUSITE(HROMATĪDE) sāk virzīties uz šūnas poliem: viena HROMATĪDE - uz vienu šūnas polu, bet otra – uz pretējo. HROMATĪDU atvirzīšanās sākums uz poliem nozīmē, ka iestājusies mitozes nākamā fāze – anafāze. Anafāzes laikā hromatīdas, ko tagad jau var saukt par HROMOSOMĀM, atvirzās uz šūnas POLIEM. Hromosomu pārvietošanos nodrošina DALĪŠANĀS VĀRPSTAS PAVEDIENI, kuri saraujas un atvelk meithromosomas no ekvatora uz pretējiem šūnas poliem. Pārvietojoties hromosomām, tiek izmantota ATF enerģija.
Pēdējā mitozes fāze ir telofāze. Telofāzes laikā pie šūnas poliem pietuvojušās HROMOSOMAS sāk ATRITINĀTIES un atkal iegūst garu pavedienu formu, kuri savā starpā savijas, kā tas ir raksturīgs kodolam, kas nedalās. Tātad interfāzes laikā hromosomas atrodas atritinātā jeb despiralizētā stāvoklī, bet mitozes periodā – spiralizētā stāvoklī. Meitkodoliem atkal veidojas KODOLA APVALKS, formējas kodoliņš un pilnīgi atjaunojas interfāzei raksturīgā kodola uzbūve. Telofāzes laikā dalās arī ŠŪNA. Tā rezultātā divas meitšūnas atdalās viena no otras. Šīs šūnas pēc uzbūves ir pilnīgi līdzīgas MĀTŠŪNAI, taču atšķiras no tās ar mazākiem izmēriem.
Mitozes bioloģiskā nozīme. Mitozes rezultātā katra meitšūna iegūst tieši tādu PAŠU HROMOSOMU SKAITU, kādas bija mātšūnai. Hromosomu skaits katrā meitšūnā ir VIENĀDS ar HROMOSOMU skaitu mātšūnā.
…
