Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:947986
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Nauda ir jebkas ,ko parasti pieņem samaksai par precēm vai pakalpojumiem. Nauda tiek piedāvāta un nauda tiek pieprasīta. Bez šīm darbībām tirgus ekonomika nespēj formāli funkcionēt. Līdzsvars naudas tirgū veidojas, pateicoties cenu svārstībām valsts vērtspapīru pirkšanā un pārdošanā. Naudas piedāvājumu var samazināt vai palielināt pērkot un pārdodot ārzemju valūtas. Latvijas Banka kontrolē naudas piedāvājumu, izsniedzot kredītus bankām īslaicīgu likviditātes problēmu risināšanai.
Centrālā banka īsteno “lētās” naudas politiku, ja rodas nepieciešamība palielināt naudas daudzumu apgrozībā. Tā rīkojas šādi:
• Pērk vērtspapīrus finansu tirgū. Tas palielina komercbanku naudas rezerves.
• Samazina refinansēšanas kredītu procentu likmi. Līdz ar to palielinās komercbanku aizņēmumi centrālajā bankā un pieaug šo banku naudas rezerves palielinās naudas rezinātājs.
Centrālā banka īsteno arī “dārgās” naudas politiku, ja rodas nepieciešamība samazināt naudas daudzumu apgrozībā. Tās mērķis ir ierobežot naudas piedāvājumu, lai nepieļautu inflāciju. Tādēļ naudas apgrozījuma regulēšanai ir liela nozīme ekonomikā. Tad rīkojas šādi:
• Pārdod vērtspapīrus finansu tirgū, lai samazinātu komercbanku naudas rezerves.
• Palielina obligāto naudas rezervju normu. Līdz ar to samazinās komercbanku liekās naudas un arī rezinātājs.
• Palielina refinansēšanas kredītu procenta likmi, lai samazinātu aizņēmumus centrālajā bankā.
Nauda vispirms ir apgrozījums un maksāšanas līdzeklis. Naudas nepieciešamība pirkumiem, parādu atmaksai. Naudas pieprasījums plašā diapazonā vajadzīgs darījumiem. Jo ātrāk apgrozās nauda, jo mazāks būs pieprasījums pēc naudas masas noteikta darījuma apjoma īstenošanai. Naudas apgrozības parasti aug inflācijas iespaidā. Nauda funkcionē arī kā uzkrāšanas līdzeklis. Tās galvenā priekšrocība ir likviditāte, iespēja, iespēja bez kavēšanas pirkt nepieciešamo preci esošās summas ietvaros. Pieprasījums pēc skaidras investīcijām bieži tiek pastiprināts ar naudas aizņemšanos uz dažādiem laikiem un nosacījumiem. Naudas pieprasījumam investīcijām jāatbilst naudas piedāvājumam.
Naudas piedāvājuma un pieprasījuma sintēze rada īpašas parāda attiecības- kredītu.
Naudas apgrozības ātrums aug inflācijas iespaidā. Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā. Inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis. Vidējo cenu līmeni parasti sauc par cenu līmeni. Jo augstāks ir līmenis dotajā gadā, jo augstāka ir inflācija. Savukārt, inflācija temps ir procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas. Vidējais cenu līmenis var ne tikai pieaugt, bet arī samazināties. Ja tas notiek, tad šādu parādību ekonomikā sauc par deflāciju. Deflācijas periodā iedzīvotāju dzīves dārdzība samazinās, jo naudas vienības pirktspēja pieaug. Savukārt, parādību, kad ekonomikā vienlaicīgi pastāv augsts inflācijas un bezdarba līmenis, ko sauc par stagflāciju.
Izšķir divu veidu inflāciju:
1. Pieprasījuma inflācija- tā rodas, ja pieaug jebkurš no kopējo izdevumu komponentiem. Izdevumu pieaugums palielina pieprasījumu tik ļoti, ka tas pārsniedz ekonomikas iespējas ražot un piedāvāt preces un pakalpojumus.
2. Izmaksu inflācija- cenu līmeņa vispārējo kāpumu var izsaukt ne tikai pieprasījuma pieaugums, bet arī kopējā piedāvājuma samazinājums.
Latvijā ir divlīmeņu banku sistēma.
1. Centrālā banka (Latvijas Banka)- tā ir banku banka, kuras uzdevums ir pārraudzīt visu banku sistēmu. Tai jābūt autonomai, neatkarīgai savos lēmumos, brīvai no politisko partiju spiediena. Centrālā banka ir atbildīga par valsts tautsaimniecības politiku, ir viens no ekonomikas stratēģijas ieročiem. Visas centrālās bankas funkcijas tiek koordinātas ar valdību un cieši saistītas ar ekonomikas stratēģijas mērķa kopu.
Latvijas Bankai kā visām centrālajām bankām ir likuma piešķirtas monopoltiesības emitēt nacionālās naudas zīmes un monētas. Naudas daudzumu apgrozībā emitē atbilstoši papīra naudas apgrozības likumam, lai nepieļautu ne naudas badu, ne inflāciju.
Centrālajai bankai nav tiesību piešķirt kredītus uzņēmumiem, firmām. Toties valdību LB kreditēt ir atļauts. Centrālā banka nekādā gadījumā nav lombards, kur par mantu, vērtslietu, ķīlu izsniedz kredītu. Lombarda kredīti ir centrālās bankas kredīti pret komercbanku vērtspapīru ķīlu.
Centrālās bankas pienākums ir uzpirkt tai piedāvātās valsts akcijas. No centrālās bankas kasēm nauda nonāk obligāciju pārdevējiem, vienalga, vai tā ir komercbanka, uzņēmējs, firma vai privātpersona.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Finanšu tirgus, naudas teorija. Bankas un kredīts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/947986

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties