Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
11,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:328507
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads filozofijā. Eksāmena jautājumu konspekts   
1.  Filozofijas kā priekšmeta raksturojums   
2.  Epistemoloģijas problemātikas vispārējs raksturojums   
3.  Skepticisms. Tā raksturojums   
4.  Iebildumi pret skepticismu   
5.  Racionālisms. Dekarta šaubu metode un tās nolūks   
6.  Dekarta Cogito arguments un iebildumi pret to   
7.  Firmas zīmes arguments (Dekarts)   
8.  Kartēziskais aplis   
9.  Empīrisma raksturojums   
10.  Fundamentisms epistemoloģijā   
11.  Koherentisms epistemoloģijā   
12.  Nošķīrums starp primārajām un sekundārajām kvalitātēm   
13.  Ilūzijas arguments un iebildumi pret to   
14.  Pārstāvnieciskais reālisms un tā kritika   
15.  Ideālisms un iebildumi pret to   
16.  Fenomenālisms un iebildumi pret to   
17.  Kauzālais reālisms un tā kritika   
18.  Hjūma apsvērumi par ticēšanu brīnumiem   
19.  Vispārējs zinātnes filozofijas raksturojums   
20.  Zinātnes metodes vienkāršota izpratne   
22.  Falsifikacionisms zinātnes filozofijā   
23.  Iebildumi pret falsifikacionismu   
24.  Kūna koncepcija par zinātnes attīstību   
25.  Indukcijas problēma   
25.  Indukcijas problēma   
26.  Induktīvi un deduktīvi slēdzieni. Pamatoti un droši slēdzieni   
27.  Indukcijas problēmas risinājumi   
28.  Falsifikacionisti par indukciju   
29.  Gara/ķermeņa problēmas raksturojums   
30.  Gara/ķermeņa duālisms un iebildumi pret to   
31.  Psihofizikālās identitātes teorija   
32.  Metodoloģiskais biheiviorisms   
33.  Loģiskais biheiviorisms   
34.  Melnās kastes funkcionālisms   
35.  Datoru funkcionālisms   
36.  Universālā Tjūringa mašīna   
37.  Tjūringa testa raksturojums   
38.  Loks un Leibnics par gara/ķermeņa attiecību   
39.  Problēma: Gara novietojums dabas pasaulē   
40.  Determinisms un indeterminisms   
41.  Stingrais determinisms   
42.  Libertārisms jeb intervencionisms   
43.  Vājais determinisms jeb kompatibilisms   
44.  Fatālisms un iebildumi pret to   
45.  Personas identitātes problēmas raksturojums   
46.  Dekarts par patību   
47.  Hjūms par patību   
48.  Loka un Rīda diskusija par personas identitāti   
49.  Deneta patības koncepcija   
50.  Personas identitātes fizikālais kritērijs   
51.  Personas identitātes psiholoģiskais kritērijs   
52.  Morāles filozofijas vispārējs raksturojums   
53.  Normatīvās pieejas morāles filozofijā   
54.  Nenormatīvās pieejas morāles filozofijā   
55.  morāli definējošas pazīmes (APUL)   
56.  Utilitārisma vispārējs raksturojums   
57.  Hēdonistiskais utilitārisms   
58.  Plurālistiskais utilitārisms   
59.  Vēlmju utilitārisms   
60.  Kārtulu un rīcības utilitārisms   
61.  Pienākumu ētikas vispārējs raksturojums   
62.  Kanta ētikas vispārējs raksturojums un iebildumi pret to   
63.  D.Rosa prima facie pienākumu teorija   
64.  Tikumu ētikas vispārējs raksturojums   
65.  Aristoteļa ētikas pamatiezīmes   
66.  Epiktēta ētikas pamatnostādnes   
68.  Metaētikas pamatjautājumi   
69.  Kognitīvisms un nekognitīvisms metaētikā   
70.  Naturālisms metaētikā un iebildumi pret to   
71.  Intuitīvisms metaētikā un iebildumi pret to   
72.  Emotīvisms metaētikā un iebildumi pret to   
73.  Kultūras relatīvisms un morālais relatīvisms   
74.  Iebildumi pret morālo relatīvismu   
75.  Taisnīguma problēma un taisnīguma veidi   
76.  Formālais taisnīgums un materiālie taisnīguma veidi   
77.  Roulsa taisnīguma teorija un iebildumi pret to   
78.  Nozika taisnīguma teorija un iebildumi pret to   
79.  Bioētika un medicīnas ētika. Pamatproblēmu raksturojums   
80.  Bioētikas pamatprincipu raksturojums   
81.  Grūtniecības pārtraukšanas ētiskie aspekti   
  Embrija un augļa tiesību statuss   
  Sievietes tiesības kontrolēt savu ķermeni   
82.  Grūtniecības pārtraukšana: konservatīvā nostāja   
83.  Grūtniecības pārtraukšana: liberālā nostāja   
84.  Eitanāzijas definīcijas   
85.  Eitanāzijas ētiskie aspekti: argumenti par un pret eitanāzijas legalizēšanu   
Darba fragmentsAizvērt

1. Filozofijas kā priekšmeta raksturojums.
Sengrieķu valodas vārds ‘philosophia’ ir saliktenis no:
philia – draudzība, mīlestība u.c.
sophia – gudrība, prasme u.c.
Filozofija nodarbojas ar jautājumiem, par kuriem mēs joprojām esam neziņā –
kā uz tiem atbildēt. Runa nav par jautājumiem, uz kuriem mēs nezinām atbildes. Runa ir par tādiem jautājumiem, kur mums nav skaidrības par to, kādā veidā uz tiem būtu jāatbild.
Viena no filozofijas definīcijām: Filozofija ir to vispārīgāko un abstraktāko pasaules raksturojumu un kategoriju izpēte, kuras mēs lietojam, domājot par pasauli: apziņa, matērija, prāts, pierādījums, patiesība utt. Filozofijā jēdzieni, ar kuriem mēs aprakstām pasauli, paši kļūst par pētījuma priekšmetu. (Oxford Dictionary of Philosophy. Simon Blackburn. Oxford University Press, 1996.)
Filozofiju raksturo:
(1) Refleksija – mūsu lietoto jēdzienu analīze.
(2) Loģiska argumentācija.

2. Epistemoloģijas problemātikas vispārējs raksturojums.
Filozofijas nozare, kas pēta realitātes problēmas, izpratnes procesa likumsakarības, jautājumus par izziņu. Tā ir izziņas teorija Nodarbojas ar zināšanu jēdziena analizēšanu un analīzi par zināšanu robežām. Meklējumi pēc drošticamības. Apziņas teorija – filozofijas nozare, kas aplūko zināšanu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas.
Epistemoloģija jeb zināšanu teorija ir filozofijas joma, kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem:
◦Kā definēt zināšanas jēdzienu jeb ko nozīmē ‘’zināt’’?
◦Kāds ir mūsu zināšanas robežas?
◦Kāda ir prāta un pieredzes loma zināšanu iegūšanā?
◦Vai mūsu zināšanas ir drošas?
◦Vai ir iespējams universāls skepticisms?

3. Skepticisms. Tā raksturojums.
Filozofiskais skepticisms (no sengr. “skeptomai” – pētīt, meklēt) – uzskats, ka zināšanas iegūt nav iespējams.
Skeptiķi apšauba mūsu spēju iegūt drošas zināšanas.
Vai mēs varam būt droši, ka sajūtas mums sniedz patiesas liecības par ārpasauli?
Vai ir pamats no vēsturiskām liecībām izsecināt vēsturiskus notikumu?
Universāls skepticisms – uzskats, ka nav tādas jomas, kurās mēs varam kaut ko zināt.
Lokāls skepticisms – uzskats, ka dažās jomās mēs varam kaut ko zināt (piemēram,
dabaszinātnēs), bet ir jomas, kurās zināšanas nav sasniedzamas (piemēram, ētikā).
Skeptiķi nevar apšaubīt loģiku un atmiņu (minimālā nozīmē).

4. Iebildumi pret skepticismu.
Iebildumi pret universālu skepticismu ir: universālais skepticisms apšauba visu, tātad arī cogito ergo sum (domāju tātad esmu), bet kā mēs varam apšaubīt to, ka mēs domājam, ja, lai kaut ko apšaubītu , mums ir jādomā.

5. Racionālisms. Dekarta šaubu metode un tās nolūks.
Racionālisms ir uzskats, ka prāts iepretim, piemēram, sajūtām, dievišķai atklāsmei vai institucionālai autoritātei spēlē nozīmīgu lomu mēģinājumos iegūt zināšanas. Izšķir divu veidu racionālismu – mēreno un stingro.
Saskaņā ar mērenu racionālisma versiju prāts ir galvenais zināšanu avots racionālajās zinātnēs.
Stingrā racionālisma versija –izmantot prātu nozīmē iegūt paševidentas patiesības vai deducēt (t.i., atvedināt) no tām papildu secinājumus. Zināšanām šajā gadījumā ir jābūt pilnīgi neapšaubāmām. Prāts ir atsevišķa zināšanu gūšanas spēja iepretim maņu orgāniem.
Dekarta ‘’šaubu metode’’. Dekarts nolemj, ka lai atrastu zinātnēs ko tādu, kas ir stabils un paliekošs, viņam ir jāatmet visi ierastie uzskati un jāsāk no pašiem pamatiem, jo viņš ir noskaidrojis, ka sajūtas mūs maldina un nav prātīgi uzticēties tam, kas mūs ir maldinājis. Dekarta mērķis nav parādīt, ka mēs zinām vienu vai otru lietu, bet gan parādīt, ka mēs varam iegūt noteikta veida zināšanas vispār, piemēram, zināšanas par no mums neatkarīgi eksistējošu pasauli.
‘’Šaubu metodes’’ nolūks –apšaubīt jebko, par ko mums nav 'skaidras un noteiktas idejas' izdalot no mūsu pārliecību kopuma drošticamo, atrast zināšanu fundamentu.
Dekarta šaubīšanās ir metodiska un teorētiska.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties