Filosofijas jēdzienu skaidrojums

“Doties uz Sirakūzām”- izteiciens, iet kādam valdniekam ko iestāstīt (Platons pie Dionēsija).
“lieta par sevi”- pastāv ārpus mūsu intelekta(Kants)
Agnosticisms- pilnīga nezināšana, jebkuras izziņas noliegums; zinam tikai to, ko esam pieredzējuši.
Akme- uzplaukuma periods.
Aksioloģija- mācība par vērtībām, ētikā un estētikā. Spēja radīt, aizstāvēt jaunas vērtības- kultūras pamats.(dzīves fli.)
Antinomija- pretlikumīga situācija,(tēze-antitēze; abas patiesas, no loģikas 1! patiesa). (Kants)
Antropocentrisms- cilvēks ir centrālais objekts; pēta cilvēku anatomiski, cilvēkam piešķir dievišķu statusu, vienreizēja Dieva izredzēta būtne.
Apofātiskā teoloģija- negatīvā jeb slēptā. Katafāiskā teoloģija- pozitīvā jeb atklātā.-(Pseido Dionīsijs).
Apokrifi- viltojums, pielikts kas klāt.
Apoloģētika- (2-3.gs.) aizstāvēšanās runa; kristieši tiesnešiem skaidroja, aizstāvēja savu mācību.
Apoloģētika- attaisnošana.
Aporijas- strupceļš.
Arhe-(pamats, sākums) stihijas kā simboli(ūdens, uguns, gaiss, zeme).
Arite- cilvēka rakstura labākās īpašības, kas cilvēkam galvenais, pēc kā jātiecas.
Askētisms- atturēšanās.…