Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,97 (15%)
Cena ar atlaidi*:
5,52
Pirkt
Identifikators:603924
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Krūšu normālā anatomija un histoloģija    3
2.  Patoloģijas    5
3.  Fibroadenoma    6
4.  Fibroadenoma .Morfoloģija    7
5.  Fibroadenoma Etioloģija    7
6.  Fibroadenoma.Patoģenēze    8
7.  Fibroadenoma.Makroskopiskā aina    8
8.  Fibroadenoma.Mikroskopiskā aina    9
9.  Fibroadenoma.Morfoloģiskais iznākums    10
10.  Fibroadenoma.Komplikācijas    10
11.  Fibroadenoma.Klīniskie simptomi    10
12.  Fibroadenoma.Diagnostika    10
13.  Fibroadenoma.Ārstēšana    11
14.  Krūts fibrocistiskā slimība    12
15.  Morfoloģija    12
16.  Etioloģija    13
17.  Patoģenēze    15
18.  Makroskopiskā aina    16
19.  Mikroskopiskā aina    17
20.  Morfoloģiskais iznākums    17
21.  Komplikācijas    17
22.  Klīniskie simptomi    18
23.  Diagnostika    18
24.  Ārstēšana    18
Darba fragmentsAizvērt

Krūšu normālā anatomija un histoloģija
Krūšu galu un areolu klāj daudzkārtainais plakanais epitēlijs, areolas āda ir pigmentēta un to balsta gludā muskulatūra, uz areolām vēl atrodas areolārie (Montgomery) dziedzeri, kas funkcionāli ir visaktīvākie un nodrošina lubrikanta sekrēciju uz krūšugaliem. Lielie izvadkanāli atveras krūšu galu ādā, kā rezultātā plakanais epitēlijs turpinās lielajos kūrušu (piena) vados, kur pakāpeniski pāriet divkārtinajā kubiskajā epitēlijā. Bazālā membrāna iet no krūšu galu ādas un iet pa visu lielo izvadu, vadu un acinusu kontūrām un to pārklāj plāns sarauties spējīgo (mioepiteliālo) šūnu kārta, ko var atšķirt no virspusē esošā epitēlija. Lielāko daļu krūšu dziedzeru stromas veido irdenie saistaudi un taukaudi (interlobulārā stroma), kas satur daudz elastīgo šķiedru, kuras piedalās izvadu veidošanā. Daiviņas (lobuļi) ir iekapsulēti krutīm specifiskos, hormojūtīgos, smalkos irdenajos saistaudos, kas satur izkaisītus limfocītus (intralobulārā stroma).
Krūtis tāpat kā endometrijs katrā menstruālajā ciklā aug un noārdās, pirmajā cikla fāzē jeb folikulārajā daiviņās ir praktiski bez pārmaiņām, taču pēc ovulācijās estrogēnu un augošā progestorona ietekmē notiek strauji pieaug daiviņu šūnu proliferācija tāpat kā acinusu skaits daiviņā, pastiprinās arī asinsapgāde sevišķi ap bazālajām epiteliālajām šūnām. Daiviņu stromas uzbriedums kļūst redzams. Šis kombinētais estrogēnu un progesterona efekts uz starpdaiviņu elementiem izskaidro sievietēm pilnuma sajūtu cikla premenstruālajā cikla fāzē. Sākoties menstruācijām estogēnu un progesterona limeņa kritumam sākās epitēlija šūnu bojāeja (apoptoze) un sarūk stromas pietūkums, limfocītu infiltrācija un vispārēja daiviņu samazināšanās.
Tikai ar grūtniecības iestāšanos krūtis sasniedz pilnīgu briedumu un funkcionālo aktivitāti. Katru gala vadu veido vairāki īstie sekretorie dziedzeri, kas aug ārā no vīnogu ķekariem līdzīgiem šūnu sakopojumiem. Grūtniecības rezultātā mainās stromas un epitēlija attiecība kā rezultātā grūtniecības beigu posmā krūtis sastāv no sekretorajām daiviņām (lobuļiem), kas atdalītas viena no otras ar plānu saistaudu slānīti. Daiviņas izklāj vienkārtainais kubiskais epitēlijs un tajā jau trešajā grūtniecības trimestrī ir redzamas ar taukainu sekrētu pildītas vakuolas. Piena sekrēcija sākās tūlīt pēc dzemdībām. Krūšu bojājumiem, kas izoperēti grūtniecības laikā, var izrādīt līdzīgas sekretorās pārmaiņas (piem. adenomas vai fibroadenomas laktācija).
Pēc laktācijas perioda beigām notiek lobuļu regresēšana un atrofija un krūšu masa krasi samazinās, tomēr pilnīga daiviņu regresija nenotiek un dažas daiviņas pat palielinās izmēros un daļa daiviņu paliek kā nemainīgas.
Mūža trešajā dekādē izvadi un daiviņas vēl vairāk atrofējās, vēl vairāk sarūk daiviņu un starpdaiviņu stroma. Ļoti vecām sievietēm acinusi un starpdaiviņu stroma var pilnīgi izzust, atstājot aiz sevis tikai lielos izvadus tādejādi atgādinot vīriešu krūtis, taču lielai daļa, pateicoties virsnieru estrogēnu sekrēcijai un estrogēnu depo taukos, saglabā lobuļu struktūru pat lielā vecumā. Vecāku sieviešu krūtīm pateicoties lielajam taukaudu īpatsvaram ir krietni lielāka rentgena staru caurlaidība un mammogrāfijai ir liela informatīva nozīme ļaundabīgo veidojumu diagnostikā atšķirībā no jaunāku sieviešu krūšu audiem, kuri ir krietni blīvāki un mammogrāfija var nesniegt vēlamo rezultātu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Fibroadenoma. Fibrocistiska krūts slimība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/603924

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties