Orgānus, kuriem ir atšķirīga uzbūve un izcelšanās, bet līdzīgas funkcijas, sauc par analogiem orgāniem. Piem., putna un tauriņa spārni, zivs un upesvēža žaunas, kurmja un zemesvēža racējkājas. Konverģences rezultātā orgāni ar atšķirīgu uzbūvi iegūst līdzīgas funkcijas.
Orgānus, kas organismu vēsturiskās attīstības gaitā ir zaudējuši savu nozīmi un pamazām izzūd, sauc par rudimentāriem orgāniem. Rudimentārie orgāni parasti ir neattīstīti. Senajiem organismiem tie ir bijuši normāli attīstīti, bet tagad to nozīme ir mazinājusies. Piem., bezkāju ķirzakai glodenei ir rudimentāra plecu josla, kurvjziežu dzimtas augu ziedkopu malējos ziedos ir neattīstītas putekšņlapas un auglenīcas. Cilvēkam ir vairāk nekā 90 rudimentāru orgānu – astes kauls, aklās zarnas tārpveida piedēklis, gudrības zobs (trešais dzeroklis), acs trešais plakstiņš, kas labi attīstīts putniem, rāpuļiem, zivīm, abiniekiem.
Dažreiz atsevišķiem sugas pārstāvjiem parādās pazīmes, kādu nav citiem, bet kādas ir bijušas to vēsturiskajiem senčiem. Tādu organisma īpašību un pazīmju parādīšanos atsevišķiem indivīdiem, kādas ir bijušas raksturīgas priekštečiem, bet nav citiem sugas pārstāvjiem, sauc par atavismiem. Piem., cilvēks piedzimst ar biezu ķermeņa apmatojumu, vairākiem krūts zirnīšiems, astīti, zirgiem piedzimst svītrains kumeliņš, kas liecina par radniecību ar zebrām.
…
