Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,78 (12%)
Cena ar atlaidi*:
5,71
Pirkt
Identifikators:260214
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
2.  Ērču encefalīts   
3.  Laimā slimība   
4.  Ērlihioze   
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Cilvēki inficējas no ērces koduma, kā arī no inficēta dzīvnieka piena (dzīvniekiem slimības pazīmes neizpaužas). Cilvēku parasti inficē pieaugušas ērces, tāpēc visbiežāk saslimst pavasarī un vasaras sākumā, kad ērces ir visaktīvākās. Tomēr inficēšanās iespējama arī citos mēnešos. Ir pazīstami vairāki simti dažādu ērču sugu, kas izplatītas visā pasaulē. Latvijā epidemioloģiski nozīmīgākās ir trīs ērču sugas – Ixodes ricinus ( suņu ērces ) , Ixodes persulcatus (taigas ērces) un Ixodes scapularis (briežu ērce). Suņu ērces ir izplatītas visā Latvijas teritorija. Retāk tās sastopamas Latvijas austrumu daļā, kur pārsvarā mīt taigas ērces un briežu ērces. Ērces ir sastopamas mežos, krūmājos, parkos. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz – sausos skrajos priežu silos. Aktīva (uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 sm – 1m augstumā no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Uzskata, ka ērces uzzin par upura atrašanās vietu no dzīvnieku vai cilvēku izelpotā gaisa, izstarotā siltuma un kustībām. Ērces uztver arī dzīvo organismu izdalīto taukskābju un sviestskābju raksturīgo smaku.
Ērcēm ir 3 attīstības stadijas – kāpurs, nimfa, un pieaugusi ērce (mātīte un tēviņš ). Ērces attīstība no olas līdz pieaugušai ēŗcei ilgst 2 -3 gadus un šajā laikā tā izaug no dažam milimetra desmitdaļām līdz pat 4 mm. Katrā attīstības stadija ērcēm nepieciešams sūkt asinis. Ērces dzīvo no 2 mēnešiem līdz 8 gadiem, bet labvēlīgos apstākļos dažas „ ilgdzīvotājas” sasniedz 15 gadu vecumu. Kāpuru, nimfu un mātīšu ķermenis pielāgots lielu asins daudzumu uzņemšanai (piesūkusies mātīte ir apmēram 100 reižu smagāka par nepiesūkušos). Cilvēkiem visbiežāk piesūcas ērču mātītes un nimfas. Īslaicīgi piesūkties var arī ērču tēviņi, taču tie ātri atkrīt, jo nevar uzņemt asinis. Lai notiktu normāla ērču attīstība , tām periodiski jābarojas ar grauzēja, putna, meža, mājdzīvnieka, vai cilvēka asinīm. Piesūcoties ērce ielaiž koduma vietā nedaudz siekalu. Tajās ir vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt.
Ērces ir aktīvas no marta beigām līdz novembra vidum (atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem). Bet Ludzā ātrā palīdzība griežas cilvēki 2007g. jau janvāra sakumā, lai izņemt ērci no ādas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ērces un to pārnēsātās infekcijas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/260214

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties