Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:877676
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Sociālo zinātņu pētnieki cenšas izstrādāt un pierādīt teorijas, kas saistītas ar sociālās ikdienas darbību. „Visi cilvēki, kas darbojas sabiedrībā, ir arī sabiedrības teorētiķi, kas maina savas teorijas pašu pieredzes rezultātā un kas spēj uztvert jauno informāciju, ko viņu var iegūt, to darot.” Dabaszinātņu atklājumus nevar salīdzināt ar sociologu pētījumiem. Šeit ir iespējams labot un papildināt teorijas līdz zināmām robežām, to var darīt arī nespeciālisti, zinātne pakļaujas šādiem labojumiem, ko sniedz zinātniskās teorijasun novērojumi. Dabaszinātņu pasaulē var apgāzt vai apstiprināt dažus pierādījumus. Sociālo zinātņu „atklājumiem” nav jābūt tieši par tiem cilvēkiem, kas tos atklājuši.
Sociālo zinātņu pētnieki dalās objektīvistos un interpretatīvajos. Objektīvisti mēģina sociālajās zinātnēs brīvi izmantot atklājumu modeli. Viņi nepakļaujas hermeneitikas un ikdienas valodas filozofijai. Sociālos pētījumus un vispārējās zināšanas var nodalīt atsevišķi no veselā saprāta. Šos apvāršņus nevar sapludināt. Kopējās zināšanas attiecas uz cieņu pret pētījumu. Tām piemīt loģisks spēks. Uzskati jāuzver kā zināšanas. Kopējās zināšanas uzskatāmas par obligātu nosacījumu, bez kura nevar notikt nekādi atklājumi. Tās lielākoties nav izteiktas vārdos – parasti tās ir apziņas līmenī.
Veselais saprāts ir kopējās zināšanas, kas tiek uzskatītas nevis par zināšanām, bet gan par uzskatiem, kuri var būt arī kļūdaini. Pat tīri etnogrāfiskam sociālam pētījumam ar aprakstošu ziņojumu mēdz būt kritiski momenti. Nav iespējams pierādīt faktu iegūšanas veidu. Sociālās zinātnes ir saistītas ar kritiku. Sociālo zinātnieku kritikai ir tieša ietekme uz darbības veicēju uzskatiem tiktāl, cik šos uzskatus var parādīt kā aplamus vai nepietiekami pamatotus.
Darbības veicēju rīcības pamatojuma noteikšana parasti ir cieši saistīta ar hermeneitiskajām problēmām, kas rodas, veidojoties kopējām zināšanām. Šeit izvirzāmi ticamības kritēriji un validitātes kritēriji. „Ticamības kritēriji ir kritēriji, kas, būdami pēc dabas hermeneitiski, tiek izmantoti, lai parādītu, kā darbības veicēju iemeslu sapratne palīdz izskaidrot viņu darbību. Validitātes kritēriji ir faktisko pierādījumu un teorētiskās sapratnes kritēriji, ko izmanto sociālās zinātnes, novērtējot, vai pamatojumi ir labi.” Ticamības kritēriju pārbaude parasti ir atkarīga no šādu aspektu noskaidrošanas: kas pauž attiecīgos uzskatus, kādos apstākļos, kādā diskursa stilā un kādi ir motīvi. Validitātes kritēriju vērtējumu nosaka sociālo zinātņu radītās „iekšējās” un „ārējās kritikas” sakritība. Validitātes kritēriji ir iekšējās kritikas kritēriji, kas būtiski nosaka, kas ir sociālās zinātnes. Galvenā sociālo zinātņu loma attiecībā uz veselā saprāta kritiku ir pamatojumu pietiekamības novērtējums. Sociālo kolektīvu neatņemama daļa ir iekšējā kritika. Bet uzskatiem jābūt pamatojumiem. Tas liks darbības veicējam mainīt viņa uzvedību. Aplamu uzskatu kritika ir praktiska iejaukšanās sabiedrībā, politiska parādība šā termina plašākā nozīmē.
Runājot par balsošanu, izskatot rezultātus, jāņem vērā balsojošo personu kompetentums. Dažas personas var nezināt balsošanas noteikumus, var veikt procedūras, kas ietekmē balsošanas iznākumu. Tātad izriet secinājums, ka zināšanām, kas attīstījušās sociālajās zinātnēs, parasti būs tūlītēja pārveidojoša ietekme uz esošo sabiedrisko pasauli. Bet vēl var būt ceteris paribus (pārējie vienādie noteikumi). Gidensa piedāvātie varianti, kas ietilpst ceteris paribus un kad šāda ietekme nenotiks:
1. kad aprakstītie vai analizētie apstākļi attiecas uz pagātnes notikumiem un sociālajiem nosacījumiem, kas vairs neeksistē. Lai norādītu skaidru robežu starp vēsturi un sociālajām zinātnēm, jānorāda etnogrāfiskus mirušu kultūru pētījumus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Entonijs Gidenss "Sabiedrības veidošanās"”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/877676

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties