Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:553013
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 69 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Lekcija    6
1.  Katlu klasifikācija    6
2.  Katlu konstrukcija    7
3.  Katlu elementi, to nozīme un izvēle    8
3.1.  Tvaika pārkarsētāji    8
  Klasifikācija    8
  Pārkarsētāju uzbūve un siltuma plūsma tajos    9
3.2.  Tvaika temperatūras regulēšanas veidi un ierīces    10
  Temperatūras regulēšana ar dzesinātājiem    11
  Temperatūras regulēšana ar dūmgāzu plūsmas vai temperatūras maiņu    12
3.3.  Ūdens ekonomaizeri    12
  Klasifikācija    12
  Čuguna ūdens ekonomaizeri    12
  Tērauda ūdens ekonomaizeri    13
3.4.  Kurtuvei pievadāmā gaisa sildītāji    15
  Rekuperatīvie gaisa sildītāji    15
  Reģeneratīvie gaisa sildītāji    17
4.  Katlu kurtuves un kurināmā degšanas īpatnības    18
4.1.  Kurtuvju konstrukcijas    18
4.2.  Degšanas tehnoloģijas pamatprasības    19
4.3.  Dedzināšana nekustīgā slānī    19
2.  Lekcija    21
1.  Katlu iekārtas siltuma bilance, zudumi, lietderība    21
3.  Lekcija    24
1.  Siltuma avota slodze un katlu izvēle    24
1.1.  Process katlu iekārtā    24
1.2.  Siltumapgādes sistēmu elementi    24
1.3.  Patērētāju enerģiju slodzes    27
2.  Slodzes aprpēķini    29
1.  Uzdevums    29
2.  Uzdevums    29
3.  Uzdevums    29
4.  Uzdevums    30
4.  Lekcija    31
1.  Kurināmais    31
2.  Biomasa    31
2.1.  Koksne    32
  Šķelda    32
  Granulas    33
  Kurināmā sagatavošana    34
  Kurināmā uzglabāšana    36
  Koksnes kurināmā konkurētspēja siltumapgādē    36
3.  Biomasas katli un to darbināšanas specifika    37
3.1.  Katlu raksturojošie parametri    37
3.2.  Specifiskas padeves kurtuves    38
  Skrūvveida kurināmā padeve    38
  Kurtuves ar nekustīgajiem vai nekustīgajiem ārdiem    38
  Kurtuves ar kustīgajiem konusveida ārdiem    39
  Verdošā slāņa tehnoloģija    40
  Biomasas gazifikācija    41
5.  Lekcija    43
1.  Utilizācijas katli    43
2.  T-Q diagramma    47
3.  Utilizācijas katlu bilances aprēķini    48
1.  Uzdevums    48
6.  Lekcija    51
1.  Gāzveida izmešu mērvienības    51
2.  Slāpekļa oksīdu raksturojums    52
3.  Slāpekļa oksīdu veidošanās avoti    53
3.1.  Termiskie NOx    53
3.2.  Ātrie NOx    54
3.3.  Kurināmā NOx    54
4.  Dūmgāžu attīrīšanas metodes no slāpekļa oksīdiem    56
4.1.  Katalītiskā metode    56
4.2.  Selektīva katalītiskā reducēšanas metode    57
4.3.  Selektīva nekatalītiskā reducēšanas metode    58
4.4.  Oksidēšana    59
4.5.  Tehnoloģiskie paņēmieni slāpekļa oksīdu samazināšanai to rašanās avotā    59
5.  Low-NOx degļi    59
6.  Pārrēķins uz citiem apstākļiem    60
1.  Uzdevums    61
7.  Lekcija    62
1.  Siltummaiņi    62
1.1.  Siltummaiņu klasifikācija    62
  Pēc siltumpārejas    62
  Pēc agregātstāvokļa    63
  Pēc konstrukcijas    63
  Pēc virsmas kompaktuma pakāpes (īpatnējās sildvirsmas)    64
  Pēc plūsmu organizācijas veids    64
  Pēc plūsmu skaita    66
2.  Siltuma pāreja siltummaiņos un tās intensificēšana    66
2.1.  Siltuma vadīšana    67
  Siltumvadītspējas koeficients    67
2.2.  Siltuma apmaiņa konvekcijā (siltuma atdeve)    69
  Siltuma atdeves koeficenta noteikšana    71
2.3.  Siltuma pāreja (pārnese)    73
2.4.  Siltumapmaiņas intensificēšana    76
3.  Siltummaiņu aprēķini    79
1.  uzdevums    80
2.  Uzdevums    81
4.  Siltummaiņu lietojums tehnoloģiskajos procesos, papildus dzesēšana un sildīšana    82
4.1.  Tehnoloģiska procesa piemērs    82
4.2.  Pamatsakarības tehnoloģiskajos procesos    82
4.3.  Tehnoloģiskā procesa izmaksas    83
5.  Siltummaiņu aprēķini    84
1.  Uzdevums    84
2.  Uzdevums    85
3.  Uzdevums    87
4.  Uzdevums    88
6.  Siltuma apmaiņas aparāti – kondensatori    90
6.1.  Dzesēšana ar pašiztvaikošanu    90
6.2.  Dzesēšana ar ledu vai ūdeni, aukstuma aģentiem    91
6.3.  Tvaiku kondensācija    92
7.  Dūmgāzu dziļas dzesēšanas siltummaiņi un to aprēķinu specifika    93
7.1.  Kurināmā degšana    94
7.2.  Sadegšanas zudumi    95
7.3.  Tvaika-gāzu maisījumi    96
  Mitrs gaiss (dūmgāzes)    96
  Mitra gaisa diagramma    97
7.4.  Dūmgāzu dzesēšanas iekārtas    98
  Netieša kontakta dūmgāžu dzesētājs    100
  Tieša kontakta dūmgāžu dzesēšana    100
  Skrubera pildījuma materiāli    102
  Skrubera ar pildījumu siltumbilance    105
8.  Lekcija    107
1.  Siltuma sūkņu attīstība    107
2.  Karno cikls    107
3.  Siltumsūkņu darbības teorētiskie pamati    110
  Iekārtas darbības attēlojums p-V diagrammā    113
  Siltumsūkņa darbības rādītāji    114
4.  Siltumsūkņa enerģijas pārveides koeficients (COP vai K)    114
5.  Siltumsūkņu klasifikācija    116
5.1.  Fizikālie procesi    116
5.2.  Darba vielas    117
5.3.  Siltumsūkņu tipi pēc izmantotā siltuma avota veida    117
6.  Siltumsūkņu konstrukcijas    118
6.1.  Kompresijas siltumsūkņi    118
6.2.  Absorbcijas siltumsūkņi    118
6.3.  Termoelektriskie siltuma sūkņi    120
6.4.  Hibrīdās siltumsūkņu sistēmas    120
6.5.  Braitona cikla siltumsūkņi    121
6.6.  Stirlinga cikla siltumsūkņi    121
6.7.  Bernulli siltumsūkņi    122
7.  Ārējie enerģijas avoti    122
7.1.  Āra gaisa siltumsūkņi    122
7.2.  Nostrādātā gaisa siltumsūkņi    124
7.3.  Zemes siltumsūkņi    125
  Zemes siltuma sūknis ar vertikālo grunts kolektoru    125
  Zemes siltumsūknis ar horizontālo kolektoru    126
  Ūdens siltumsūkņi    127
8.  Siltumsūkņu lietojums    128
9.  Siltumsūkņu aprēķini    128
1.  Uzdevums    128
2.  Uzdevums    131
3.  Uzdevums    131
4.  Uzdevums    132
  Izmantotā literatūra    134
Darba fragmentsAizvērt

Katlu iekārtu veido iekārtu komplekss, kas atrodas speciālā telpā un kalpo, lai pārvērstu kurināmā ķīmisko enerģiju siltuma enerģijā un pievadītu to siltumnesējam. Šāda veida enerģiju patērētājam nesīs karsts ūdens vai tvaiks. Tādēļ ir nepieciešamas speciālas iekārtas, kas ražos karstu ūdeni vai tvaiku.
Ūdens sildīšanas katli tvaiku neražo, bet tikai uzkarsē ūdeni apkures vajadzībām un karstā ūdens apgādei.
Iekārtas, kuras dod karstu ūdeni ir iedalāmas trīs režīmu veidos:
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 95oC;
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 120oC (piem. A/s Rīgas Siltums);
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 150oC.

Ja iekārta ražo tvaiku, ir jāaplūko divi gadījumi:
1)iekārta var dot mitru piesātinātu tvaiku, kuram sausuma pakāpe x ir no 0,95 līdz 0,98;
2)iekārtas, kuras ražo pārkarsētu tvaiku, kuru var klasificēt pēc spiediena un temperatūras (šādu tvaiku parasti izmanto turbīnās elektroenerģijas ražošanai).
Mitrs piesātināts tvaiks – sauss tvaiks samaisījies ar ūdens pilieniem. Temperatūra ir 100 oC pie 1 atm.
Sauss piesātināts tvaiks – tvaiks bez ūdens pilieniem ar temperatūru 100 oC pie 1 atm un ir neredzams.
Pārkarsēts tvaiks – sausā piesātinātā tvaika pārkarsēšana pie 1 atm, iegūstot lielāku temperatūra par 100 oC.
Katlu iekārtas var klasificēt arī pēc jaudas:
ja jauda ir 100÷200 kW, tad mazas jaudas katli (privātmājas);
ja jauda ir 1÷50 MW, tad vidējas jaudas katli (mikrorajonu katlumājas);
ja jauda ir .... > 50 MW, tad lielas jaudas katli (TEC-1, TEC-2 u.c.).
Savukārt, tvaika katla iekārtas parasti klasificē pēc ražīguma.
Klasificējot katlu iekārtās pēc izmantotā kurināmā veida:
katli, kuros izmanto cieto kurināmo;
katli, kuros izmanto šķidro kurināmo;
katli, kuros izmanto gāzveida kurināmo.

Pēc nozīmes katlu iekārtas var iedalīt:
enerģētiskās – iegūtais siltums tiek izmantots elektroenerģijas ražošanā, pārpalikumu var izmantot apsildei u.c. vajadzībām (viena no lielākajām TEC ir Dānijā Avedorē, kurā izmanto akmeņogles, bet citā Dānijas pilsētā Alborgā ir TEC, kurā strādā ar biomasu vai akmeņoglēm);
ražošanas – iegūtais siltums paredzēts ražošanas procesa nodrošināšanai, pārpalikumu var izmantot apsildei u.c. vajadzībām;
apsildes – siltums tiek izmantots apsildes vajadzībām, pēc lieluma tās var iedalīt:
rajonu katlu iekārtas – paredzētas, piemēram, pilsētas mikrorajona apsildes nodrošināšanai;
grupu katlu iekārtas – paredzētas vairāku ēku vai kvartāla apsildes nodrošināšanai;
vietējās katlu iekārtas – paredzētas vienas vai izņēmuma gadījumā vairāku tuvu stāvošu ēku apsildei.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties