Elpošana mūs pavada ik uz soļa. Nekad, bez kāda iemesla tai nepievēršam pastiprinātu uzmanību, bet tā ieņem ļoti neatsveramu un būtisku lomu mūsu dzīvēs un veselībā kopumā, bez tās mēs nemaz neeksistētu.
Elpošana- viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes noraidīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošana ar šūnām un audiem, lai oksidētu organiskas vielas ar enerģijas atbrīvošanu, kas ir nepieciešama, lai izdzīvotu (šūnu veida, vai audu elpošana). Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem taču elpošana tikai iesākas plaušas , bet elpo organismā katra šūna. Elpošana – tas nevis vienkārši ir skābekļa pāreja asinī , bet gan ogļskābās gāzes nonākšana atmosfērā. Elpošana – tas ir dzīves konveijers, kas ietver sevī sarežģītos procesus, no kuru aktivitātes ir atkarīga visu organisma sistēmu darba efektivitāte. Elpošana ir cilvēka galvenā funkcija. Var ilgi iztikt bez barības, bet nedrīkst dzīvot bez elpošanas, pat dažas minūtes. Pateicoties pareizai elpošanai cilvēks dzīvo ilgāk, apveltīts ar labu veselību un nolīdzsvaroto samaņu . Turpretī, nenormāla elpošana izsauc vājību, psihisko nenosvērtību un pat nāvi . Parasti cilvēks neiepilda savējās plaušas līdz pusei; gaiss sastāvas to virsdaļās, plaušas labi ir ventilējamas. Parasts cilvēks iedveš vidēji 15. reizi minūtē, slimnieces - 20-30 reizi minūtē. Ieelpu skaitlī no pieci līdz deviņi minūtē; pie beigām, piemēram, elpošana Mastera Deshimaru nonāca līdz vienai ieelpai minūtē; viņa rekords bija viena izelpa par trijām minūtēm.[5.]
Elpošana nav tikai sarežģīts un nepārtraukts bioloģisks process, kura rezultātā organismā notiek dažādu gāzu apmaiņa, enerģijas nodošana un nodrošināšana , kā arī citi ļoti būtiski procesi. Elpošanai ir ļoti būtiska loma balss veidošanā, un tā ir uzskatāma par vienu no nosacījumiem
