Eksistenciālisma darbu analīze

Gunars Janovskis
(1916-2000), Latvija
(dzimis Somijā)
“Sola” (1963)
Galvenā varoņa atsvešinātība no cilvēkiem un pasaules kopumā (“Cik gan sveša man bija šī zeme ar tās ļaudīm”), dzīvei svešā, nekomfortablā vidē nav jēgas, jo tur viņš jūtas kā ieslodzīts cietumā, kur citiem pat nerūp, kā tu jūties un ko vēlies, kā arī ir grūti uzticēties svešiniekam –“Ko es jutu savā sirdī, gar to nevienam nebija nekādas daļas .”
Arī vienaldzība uz apkārtējo pasauli-“…arī man bija gluži vienalga, ko par mani domāja,….”
Gan Arturs, gan Juhans izjūt šo atsvešinātības sajūtu, taču Juhanu tas noved pie neaizvietojamas vēlmes lietot alkoholu.
Izmisuma motīvs-“Es jutu, ka izmisums melniem pirkstiem atkal sāk lēni apžņaugt manas krūtis .”
Tas, savukārt, noved pie nāves motīva paradīšanās, varonis Juhans vēlas aiziet no dzīves(vēlāk arī tas notiek) un tikt nogādāts sava zemē-Igaunijā.
Abi puiši meklē dzīves jēgu situācijā, kurā viņi atrodas-“Kāpēc gan es nedrīkstēju tagad būt tur, ja tā bija mana vieta?” Darbs atspoguļo daudzu mūsdienās izceļojošo tautiešu ilgas pēc dzimtās zemes bez iespējām atgriezties, arī grūtības uzticēties apkārtējiem cilvēkiem., kā arī daudzu mūsdienu cilvēku sajūtas, ko izjūt pat neatrodoties prom no mājām, daudzi jūtas ieslodzīti paši sevī un ir grūti gan tikt no turienes ārā paša spēkiem, gan lūgt palīdzību citiem šādā situācijā.
…