Kas, kam un kā būtu jāmaina lai politika un politikas procesi attīstītos pozitīvā virzienā?
Valsts un pašvaldību uzņēmumos aizvien ir dzīvs mežonīgo 90. gadu gars, taču Latvija vairs nevar atļauties tā turpināt.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldība ir viena no maz attīstītākajām publiskās politikas jomām Latvijā. Valdība tai sevišķu uzmanību sāka pievērst tikai, sākoties ekonomiskajai krīzei, jo cerēja iegūt papildu resursus valsts grūtību pārvarēšanai. Pašreizējās joprojām neapmierinošās situācijas cēloņu vidū noteikti ir šauru partejisku interešu ietekme no vienas puses un stingru Eiropas Savienības (ES) standartu neesamība no otras puses. Vienlaikus nozīme ir arī tam, ka sabiedriskās debates tradicionāli ir pievērsušās dažiem neapšaubāmi svarīgiem, taču no konteksta atrautiem jautājumiem, piemēram, uzņēmumu amatpersonu politizētībai un viņu atalgojuma lielumam.
Jaunā PROVIDUS pētījuma Augošas vērtības meklējumos rezultāti parāda, ka sabiedrībai allaž būs iemesls bažīties par resursu izšķērdēšanu, kamēr valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām nebūs noteiktas skaidras ekonomiskās efektivitātes prasības. Arī tad, ja tādu uzņēmumu kā, piemēram, Rīgas satiksme, Latvijas Dzelzceļš un Valsts nekustamie īpašumi misija nav maksimālas peļņas gūšana, nav pieļaujams, ka sabiedrība vispār nav informēta par to kapitāla vai aktīvu sagaidāmo atdevi. Pretējā gadījumā rodas tādi projekti kā Rīgas sabiedriskā transporta elektroniskās biļetes, kuru izmaksas ir desmitiem miljonu latu, taču klientiem sniegtais ieguvums īpaši nepārsniedz pīkstienu, kas atskan, apmaksājot braucienu.
Institucionāli valsts īpašnieka funkcija ir organizēta vāji. Tā kā blakus pienākums uzticēta ministriju valsts sekretāriem. Nereti viņiem kā augsta līmeņa ierēdņiem šā darba veikšanai trūkst laika, atbalstošā personāla un kompetences uzņēmējdarbībā. Turklāt kapitālsabiedrību pārvaldībai nenāk par labu tas, ka akcionārs sēž uz diviem krēsliem. Piemēram, Tieslietu un Zemkopības ministrijas valsts akciju sabiedrībā (VAS) Tiesu namu aģentūra un valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi iepretī savu īpašumu apsaimniekotājiem ir ieinteresētas zemākās pakalpojumu cenās kā klienti, bet augstākās pakalpojumu cenās kā akcionāri/daļu īpašnieki.
…
