Eksāmena jautājumi un atbildes administratīvajās tiesībās

Administratīvās tiesības – publisko tiesību nozare.Administratīvās tiesības ir to tiesību normu kopums, kas noregulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības. Administratīvo tiesību izpratne: Tiesību nozare – visu valstī izdoto valsts pārvaldes aktu kopums Zinātnes nozare – pētī dažādas administratīvo tiesību teorijas  Mācību priekšmets: vispārējā daļa un sevišķā daļa. Administratīvās tiesības:1)regulē sabiedrības attiecības valsts pārvaldes sfērā;2)parasti vismaz viens no administratīvi tiesisko attiecību subjektiem ir izpildvaras institūcija;3)otrs subjekts, vairumā gadījumos ir indivīds vai organizācija. Administratīvās tiesības ir tiesību nozare: 1) kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tam realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas.2) patstāvīga tiesību nozare, tiesību normu kopums, kuras regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes (izpildvaras) sfērā. Administratīvās tiesības ir tā tiesību nozare, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas. Administratīvo tiesību definīcijas parasti atspoguļo valstī valdošās tiesību doktrīnās visplašāk izplatīto viedokli, kas bāzējas vai nu uz administratīvo tiesību normām, vai nu uz administratīvo tiesību zinātnes atziņām. Parasti tiek lietots “administratīvo tiesību avotu” apskats, analīze un tad formulēts dotās tiesību nozares definējums. Administratīvās tiesības ir publisko tiesību patstāvīga nozare. Pēc K.Dišlera “publiskās tiesības regulē attiecības starp valstīm un citām publiskajām juridiskajām personām, kā piemēram, pašvaldībām, vai arī starp šīm publiskajām juridiskajām personām vienā un indivīdiem jeb privātpersonām otrā pusē ”. Pēc šīs koncepcijas ir viegli atšķirt tā sauktas arējās jeb starpvalstiskās publiskās tiesības, kas regulē attiecības starp valstīm kā tiesību subjektiem, un iekšējās publiskās tiesības, kurās viens no tiesību subjektiem mēdz būt valsts pati, bet otrs – vai nu kāda publisko tiesību juridiska persona, vai arī kāds privāto tiesību subjekts – privātpersona vai privātpersonu grupa.…