Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
1,69 (13%)
Cena ar atlaidi*:
11,30
Pirkt
Identifikators:512947
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2005.g. - 2013.g.
Darba fragmentsAizvērt

28. Laimes kategorija tiesību filozofijā. Labklājība/ apmierinājums kā likumdevēja mērķis. Vislielāko laimi vislielākam cilvēku skaitam.
Sokrats – tiesību filozofijas uzdevums ir dzimt taisnīgumam (maievtikai - patiesībai), „sagādāt” laimes sajūtu. Tikai diskusijā, komunikācijā, dialogā dzimst patiesība.
Platons - patiess taisnīgums un tā gala mērķis ir laime un apmierinājuma sajūta.
Kanta kategoriskais imperatīvs – cilvēkam jārīkojas tā, lai viņa gribas maksima vienmēr var kalpot par vispārēju likumdošanas principa pamatu. Līdzīgi kā Platons saka, ka laime var būt tikai tad, ja ietilpina visus cilvēkus. Laimi nevar sasniegt vienatnē, vajag sabiedrību.
Džeremijs Bentāns (sk. arī 18.jautājumu) – samazinot sāpes un palielinot apmierinājumu var sasniegt laimi. Vislielāko laimi vislielākajam cilvēku skaitam. Vispārējam labumam jākļūst par likumdošanas mērķi.
Rainis (sk. arī 26.jautājumu) - laime ir visas cilvēces mērķis, tāpēc nav atrodama vienatnē. Laime nav atrodama bezdarbībā un mierā (pašapmierinājumā), bet gan darbā un kustībā. Laime ir tam, kam nav nevienam jāpateicas, neviena priekšā jāklanās. Augstākā laime –kopīga laime. Augstākais apmierinājums – nevien sevi attīstīt, bet palīdzēt citiem sevi pacelt.

29. Reliģijas nozīme tiesisku attiecību veidošanā. (sv. Augustīns, Makiavelli, Voltērs, Desņickis, Bodēns, sociālisti u.c.).
Sv. Augustīns
• Cilvēks izzina pasauli caur atklāsmi, tā ir visa pamatā.
• Taisnīgums ir augstākā lik. sastāvdaļa.
• Vienlīdzība Dieva priekšā – visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet uz zemes tas nav iespējams un sasniedzams, jo pastāv grēcīgi institūti.
• Privātīp. un verdzība ir nepilnīgi ties. instit., jo pēc savas būtības ir grēcīgi, bet tie nepieciešami sabiedrisko attiec. veidošanā uz zemes, jo bez tiem nav nodibināma kārtība.
• „Par Dieva valsti” – dab.ties. ir Dieva likuma atvasinājums.
• Iedalījums:
- Dieva likumi – mūžīgi; cilvēks tos var izprast atklāsmes brīžos
- Dabiskās tiesības – cilvēks tās var izprast ar vērojumu (tātad, parādās doma, ka cilvēka saprāts ir nepilnīgs, nepareizi cilvēks izprot atklāsmi caur dab.ties., ar to izskaidrojams mainīgais raksturs)
- Parastie cilvēku likumi – pozitīvās ties. + cilvēku paražas (rakstītās un nerakstītās). To interpretācija ir neierobežojama.
Makiavelli

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −10,96 €
Materiālu komplekts Nr. 1340205
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eksāmena jautājumi tiesību filosofijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/512947

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties