Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:511653
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Starptautiskās attiecības kā nacionālās ekonomikas strukturēšanas faktors
Kad civilizācija bija izgājusi cauri vēlajam akmens laikmetam, kad pilsētas un kultūras aktivitātes sāka attīstīties, ārējā tirdzniecība spēlēja nozīmīgu lomu. Pilsētām nebija iespējams attīstīties bez bartera un tirdzniecības tīkliem, kas savukārt sekmēja organizāciju un politisko struktūru veidošanos. Tas pats attiecas arī uz antīkos pasauli un viduslaikiem. Tomēr šo procesu rezultāts nebija homogēna sabiedrība, bet kultūras centri un organizācijas tradicionālajā zemniecībā.
Franču zinātnieki strīdējās par to vai tirdzniecība vai urbanizācija bija pirmā. Taču, vai abas šīs parādības varēja attīstīties bez savstarpējas mijiedarbības?
15.gs., kad sāk parādīties valsti, ekonomiskās struktūras īpaši nemainās. Valstu merkantilisma politika kalpo pilsētu interesēm, kamēr lauki ar vien vairāk tiek iesaistīti industriālās aktivitātēs, jo pilsētas nespēj saražot pietiekami vai ar pietiekami zemām izmaksām. 16.-18.gs. šīs tendences tikai pastiprinās.
17.gs., ar lauksaimniecības revolūciju un naturālās saimniecības pakāpenisku samazināšanos laukos, monetarizācija un ražošana jau ir parasta parādība. Jauna ekonomiskā sistēma parādās ar jaunu kultūru un vērtībām. Darbs un peļņa aizvieto viduslaiku aristokrātijas un baznīcas ideālus. Internacionalizācija izraisa izmaiņas gan ekonomikas, gan sociālās, gan politikas struktūrās.
Šīs izmaiņas paver durvis industrializācijai: ilgas un pamatīgas izmaiņas ar anomijas rašanos dažādos veidos. Galu galā 20.gs. 50.-60. gados iestājās kārtība – sākumā industrializētajās valstīs, vēlāk arī visā pasaulē.
Pasaules ekonomikas attīstība ir kā rīks vispasaules kārtībai, līdz brīdim, kad krīze sagrauj sapni. Galvenais saspīlējums parādās starp valstīm, kuras cenšas industrializēties un kuras jau ir to izdarījušas. Prasības pēc „Jaunas ekonomiskās kārtības” nāk no dienvidiem un to pārņem politiķi no visas pasaules, taču nesekmīgi, jo tiem nebija ne varas, ne līdzekļu, ne griba to realizēt.
Ekonomiskās izaugsmes gados (1950-1973) ārēja tirdzniecība attīstījās straujāk kā ražošana. Beidzot pēc dekādēm, pat gadsimtiem ilgiem ierobežojumiem un aizsargāšanās, ieiešana pasaules ekonomikā bija atslēga uz labklājību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,64 €
Materiālu komplekts Nr. 1136541
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekonomiskā globalizācija un pieaugošā anomija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/511653

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties