Ekonomika – zinātne par to, kā sabiedrība ar ierobežotiem resursiem visefektīvāk var apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības.
Ierobežotība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad cilvēku vajadzības pārsniedz pieejamo resursu daudzumu, lai tās apmierinātu. Ar ierobežotības problēmu saskaras visi indivīdi un organizācijas, ieskaitot uzņēmumus, firmas un valsts iestādes.
Preces – lietas, kuras patērējot cilvēki apmierina savas vajadzības.
Pakalpojumi – darbību, pasākumu kopums, ko veic noteiktu arodu speciālisti vai uzņēmumi, lai apmierinātu klientu vajadzības.
Preces, kuras apmierina cilvēku svarīgākās (fizioloģiskās, drošības) vajadzības, ir pirmās nepieciešamības preces.
Mikroekonomika dod zināšanas par atsevišķa patērētāja rīcību, atsevišķa uzņēmuma darbību, vienas preces cenu un tās pieprasīto daudzumu, tirgu un tirgus struktūru. Mērķis – noteikt tirgus dalībnieku racionālu rīcību ierobežotu resursu apstākļos.
Makroekonomika dod zināšanas par ekonomiku kopumā, kopējo pieprasījumu (D) un piedāvājumu (S), cenu līmeni – inflāciju, iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātību un bezdarba līmeni, ekonomisko izaugsmi, ekonomiskās aktivitātes cikliem. Mērķis – nodrošināt ekonomikas izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību, efektivitāti un sociālo aizsardzību.
Visās ekonomikas norisēs ekonomisti saskata tikai trīs ekonomikas dalībniekus: valsti, mājsaimniecības, uzņēmumus.
Tirgus – ražošanas resursu tirgus un preču un pakalpojumu tirgus (patēriņa tirgus).…
