Eiropas Savienības ekonomiskā politika

Brīva preču kustība starp ES valstīm bez muitas barjerām. Barjeru atcelšana notika pakāpeniski un noslēdzās ar Māstrihtas vienošanos. Speciāli pētījumi liecināja, ka muitas režīma uzturēšana rada lielus zaudējumus, dārgi izmaksā, palielina preču kustību starp valstīm. Līdz ar to mazinās saimniekošanas efektivitāte. Pret trešajām valstīm muitastarifi tiek pazamināti saskaņā ar GATT Urugvajas saieta lēmumiem.
Brīva cilvēku kustība. Jebkuras ES valsts pilsonis var brīvi pārvietoties Savienības ietvaros, kļūt par darba ņēmēju; uz viņu pilnā mērā attiecas konkrētas valsts darba un sociāla likumdošana, ieskaitot tiesības saņemt pensiju, bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas medicīnas pakalpojumus.
Brīva ieguldījuma kustība, t.i., nekādi investīciju ierobežojumi ES valstīs (šo valstu investoriem). Tiek izvirzīts uzdevums vienādot investīciju nosacījumus un veicināt kapitālieguldījumus. Brīvo preču kustību, darba spēka kustību un kapitāla kustību raksturo kā atlantus, kas uz saviem kamiešiem tur Eiropas Savinības konstruktīvi visai sarežģīto daudzstāvu celtni.
Ekonomiskā un monetārā savienība(EMS), kas nozīmē koordinētu pieeju kopējai ekonomiskajai politikai un kopējas valūtas ieviešanu. Pāreja no Eiropas kopienas valūtas attiecību regulēšanu uz EMS notika 20.gs deviņdesmitajos gados 1. Bet būtiski ir arī ES integratīvas pārējie virzieni: “Zaļā Eiropa” – lauksaimniecības integrācija.…