Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:927868
 
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Egle – egles uzbūve, sakņu sistēma, čiekuri, sēklas    3
  Egle – jūtīgums, dekoratīvās formas    4
  Egle – slimības, kaitēkļi    5
  Egle – cirsmas    6
  Egles manā mežā – finansiālā puse    7
  Egles manā mežā – finansiālā puse    8
  Egles manā mežā – finansiālā puse    9
  Egles manā mežā – saimnieciskā puse    10
  Egle mūsdienās    11
  Mežs un tā eksports    12
  Mežs un tā eksports    13
  Attēli    14
  Attēli    15
  Attēli    16
  Attēli    17
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Egles uzbūve
Mūžzaļš vienmāju priežu dzinuma skuju koks. Parastās egles mūža ilgums ir 200 – 300 gadu. Tā sasniedz 40 m augstumu, 3,8 m apkārtmēru. Garumā aug līdz 80 – 120 gadu vecumam. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. Skujas pa vienai, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5 – 7, reizēm pat 10gadus. Parastā egle sāk ziedēt 25 – 30 gadu vecumā.
Latvijā pirmā suga – parastā egle. Tā sastopama visā republikā – veido tīraudzes vai mistraudzes un aizņem 17,6% mežu kopplatības.

Sakņu sistēma
Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš.
Eglēm tīk auglīga, viegli skāba mālsmilts un smilšmāla, kā arī viegli podzolēta kūdraina augsne, skābu trūdu veido skujas un citi atbirumi.
Egles slikti pārnes pārpurvošanos. Egle ir izteikta ēncietīga suga. Ilgi var augt zem citām koku sugām. Aug kopā ar visiem citiem mūsu meža kokiem, jaunībā tie egli pāraug un pasargā. Gadiem ejot, egle apsteidz baltalkšņus, iesniedzas arī citu sugu koku valdaudzē, vienīgi priežu mežā, trūcīgākos augšanas apstākļos, arvien paliek pāraugtas.

Čiekuri, sēklas
Egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Sēklas izbirst pavasarī – martā, aprīlī, tās ir tikpat lielas kā priedei, bet kopā sabērtas – brūnā krāsā.
Ziedi – viendzimuma, zied 5 – 6 ziedi. Vīrišķie ziedi sakopoti dzeltenos, sākumā sarkanīgos mikrostrobilos, ko parasti sauc par čiekuriem. Uz čiekura ass pamīšus sakārtotas nelielas segzvīņas. Katrā to žāklē atrodas otrādi olveidīga vai rombiska sēklzvīņa, kam pie pamata ir divi sēklaizmetņi, no kuriem attīstās sēklas. Sēklām nogatavojoties, segzvīņas izaug stipri lielākas, pārkoksnējas un kļūst par čiekurzvīņām. Parastajai eglei čiekuri ir brūni, nokareni, 10 – 16 cm gari, nogatavojas ziedēšanas gada rudenī, no koka nokrīt veseli pēc sēklu izbiršanas. Sēklas sāk izbirt nākamajā gadā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties