Dž.Orvela romāna "Dzīvnieku ferma" analīze

Napoleons (kuilis) – varaskārs, nežēlīgs, viltīgs, asinskārs un liekulīgs manipulators. Ja viņš kā līderis nespēja sev vēlamo rezultātu panākt ar uzrunām, tad bija gatavs izmantot iebaidīšanas taktiku un pat fiziska spēka pielietošanu. Napoleons bija izdomājis baušļus “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi” un “neviens dzīvnieks nedrīkst nogalināt otru dzīvnieku”, tomēr pats pirmais tos pārkāpa, nesaudzējot fermas iemītniekus, kas nepakļāvās viņa noteikumiem vai, viņaprāt, par maz izrādīja lojalitāti. Napoleona tēls sevišķi spilgti atgādina dažus vēsturiskus tēlus, par ko lasīts vēstures grāmatās un pat mūsdienu politikas ziņās. Ļaunprātīga varas izmantošana, sava labuma vairošana un manipulācija ar līdzpilsoņiem – no tā visa mūsdienu pasaule diemžēl nav attālinājusies. Gluži kā mūsu kaimiņvalstu līderi Napoleons dzīvoja nepārtrauktos melos, piemēram, apmeloja Sniedziņu daudzos nedarbos, lai gan bija tos paveicis pats.
Pieradinātais krauklis Mozus man likās līdzīgs Pietuka Krustiņa tēlam no brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki”, tikpat pļāpīgs un patosa pilns. Spilgtākā romāna “Dzīvnieku ferma” epizode, kurā labi parādīts Mozus tēls, ir viņa stāstījums par Cukurkarameļu kalnu virs mākoņiem un dzīvnieku paradīzi. Būdams saimnieka mīlulis, Mozus gribēja atrunāt fermas iemītniekus no reformām. Lai arī krauklim izdevās piesaistīt dažus sekotājus, tomēr viņš netiek romānā parādīts kā spēcīga personība, drīzāk tukšs pļāpa.
Bokseris – naivs, uzticams un spēcīgs darba zirgs, kurš centīgi strādā, uz vārda klausīdams vadonim. …