Ventilators pastiprina gaisa plūsmu caur radiatoru un sekmē dzesēšanas šķidruma dzesēšanu. Ventilators ir tieši novietots aiz radiatora. Sūkni un arī ventilatoru piedzen no kloķvārpstas. Ventilators patērē 5 – 8 % motora jaudas. Motoram strādājot ar nelielu slodzi un, ja temperatūra apkārtējā vidē ir zema, ventilatoru atslēdz. Daudziem motoriem ventilatoru piedzen ar elektromotoru, kuru atkarībā no iekšdedzes motora temperatūras ieslēdz vai izslēdz termoslēdzis, kas novietots radiatora tvertnē. Lai paaugstinātu spēkrata ekspluatācijas ekonomiskumu, uzstāda ventilatoru ar regulējumu griešanās ātrumu. Griešanās ātrumu atkarībā no motora siltuma režīma var automātiski regulēt ar elektromagnētisko sajūgu, hidrodinamisko sajūgu, ar ventilatora autonomo piedziņu no elektromotora, kuru ieslēdz termodevējs. Termostats samazina vai pārtrauc dzeses šķidruma cirkulāciju caur radiatoru, ja optimālā temperatūra zemāka par normālo. Termostati var būt vienvārstu vai divvārstu. Uzsilstot pildījumam, tas izplešas un atver termostata vārstu. Dzeses šķidruma kontrolei izmanto termometru, kurš ievietots radiatora tvertnē, vai motora galvas dzesētājapvalkā, bet rādītājs un signālspuldzīte atrodas uz kontrolmērinstrumentu paneļa. Signālspuldzīte iedegas ja tiek pārsniegta optimālā temperatūra.
6.Dzesēšanas sūkņa uzdevums?
Dzeses sūknis dzen dzeses šķidrumu pa sistēmu. Plaši tiek pielietoti centrbēdzes spārniņu tipa sūkņi. Spārniņu rats uzpresēts vārpstai, kura griežas gultņos. Vārpsta tiek piedzīta no motora kloķvārpstas. Spārniņu ratam griežoties, centrbēdzes iespaidā dzesētājšķidrums no centra uz malām ar spiedienu padod uz dzesētājapvalku (blokkarteri). Rotora centrā rodas retinājums, un šeit tiek iesūkts dzesētājšķidrums no radiatora. Sūkņa blīvslēgs neļauj dzeses šķidrumam izplūst no sūkņa gar vārpstu. Ar atsperes palīdzību blīvslēga detaļas notur kontaktā, tām dilstot. Ja dzeses šķidrums noplūst gar blīvslēgu, tad tas iztek pa drenāžas urbumu. Dzesētājšķidruma sūkni piedzen ar ķīļsiksnas vai zobsiksnas pārvadu no kloķvārpstas.
…